Idejiski – ja 50 basketbolisti nāk pie galda runāt par basketbolu vai 50 hokejisti – par hokeju, iespējamībai, ka viņi savā starpā saplēsīsies, vajadzētu būt mazākai nekā simfoniskajā orķestrī, kur katrs spēlē savu instrumentu un priekšā tur savu nošu partitūru.
Arī iespējamībai, ka kāds sāks zagt vai nodarboties ar destrukciju, sporta federācijās teorētiski vajadzētu būt minimālai, jo – kā nodarīsi pāri tam, par ko pats vismaz 10 - 15 gadus kā sportists esi izlējis sviedru ezeru, atdevis nervu jūru, bet visi parakstītie apliecinājumi par veselības stāvokli pie zināma sporta stāža sasniegšanas kļuvuši par totāliem meliem?
Tiktāl teorija. Prakse ievieš korekcijas.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!