Viņdien man zvanīja kāda titulēta bijusī Latvijas sporta zvaigzne. Sāka argumentēt, cik daudz darba ieguldot sportisti, lai tiktu pie iespējas startēt olimpiskajās spēlēs. Tas esot dikti grūti un sabiedrība nesaprotot, ko tas nozīmē. Sarunas konteksts – došanās vai nedošanās uz 2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Parīzē. Kad aicināju, lai nosauc tās profesijas, kurās izcilības gūšanai nav nepieciešams ieguldīt smagu darbu daudzu gadu garumā, tad mūsu saruna sāka buksēt. Zīmīgi, ka pirms pāris nedēļām līdzīgu zvanu saņēmu arī no cita olimpiskā medaļnieka. Nebiju plānojis mūsu sporta zvaigžņu šauro domu gājienu apcerēt, bet tad īsi pirms svētkiem ar publisko runu par sporta panākumu maznozīmīgumu valsts attīstībā uzstājās režisors Viesturs Kairišs...
Interneta komentārus nelasu jau gandrīz 11 gadus, nelietoju arī X'u, bet pieļauju, ka šādi izteikumi varētu būt izraisījuši visnotaļ asu viedokļu sadursmi starp sporta faniem un to sabiedrības daļu, kam sports vienaldzīgs.
Neatkarīgi no katra pārliecības un personīgajām attiecībām ar sportu – režisors Kairišs ir pelnījis uzslavu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!