Beidzot finiša taisni sasniegušais 2020. ir gads, kurā simto dzimšanas dienu būtu atzīmējis viens no vispretrunīgāk vērtētajiem funkcionāriem pasaules sporta vēsturē Huans Antonio Samarančs. Fašistu režīma prasmīgi izskolots diplomāts, kas 21 gadu ilgās prezidentūras laikā pārvērta Starptautisko Olimpisko komiteju (SOK) par savu personisko karaļvalsti: atjaunoja olimpisko spēļu spozmi, bet vienlaikus gremdēja to korupcijas un kukuļdošanas skandālos. Samaranča laikā atgriešanos uz olimpiskās skatuves piedzīvoja arī sarkanbaltsarkanā Latvija.
Taču ir arī otrā daļa. Tā sāka atklāties tikai, tuvojoties gadsimtu mijai, un parādīja pasaulei IOC prezidenta varas un ietekmes patiesos pamatus, kas sakņojas Ģenerāļa Franko fašistiskajā režīmā, bet turpinās dažādu mahināciju un kukuļņemšanas shēmās, kas padarīja IOC ābolu gardi sārtu no ārpuses, bet tārpainu līdz pat serdei iekšpusē. Spilgts, pretrunu pilns cilvēks, kura loma sporta pasaules kārtības tapšanā, kādu to pazīstam šodien, ir daudz nozīmīgāka, nekā mūsdienās to atceramies.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!