Minesotas "Timberwolves" nekad nav bijis NBA smagsvars. Līgas pastarīte 1992. gadā, kad tieši šajā komandā tika veikts Latvijas basketbola pirmais ieraksts lielajā līgā, un turpat tabulas pēdējā ailītē – arī šodien. Bet varēja būt citādi. Vajadzēja būt citādi! 90-to gadu vidū "vilku" nagos nonāca īsts dimants, taču, ievietots lētā alumīnija ietvarā, tas nespēja pa īstam mirdzēt, apsūbēja un aizgāja zudībā – cita saimnieka kabatā. Stāsts par Kevinu Gārnetu ir par iespējām un izvēlēm. Par lojalitāti un nepateicību. Un šajā ceļā mazliet arī par Betmenu un Robinu un viņu kluso sāncensību. Gluži kā 25 gadus vēlāk kaut kur Dalasā...
Pateikt, ka Gārnets nemocījās ar pašvērtējuma problēmām, būtu nepateikt neko. Pusotru mēnesi pirms drafta 211 centimetrus garais un 100 kilogramus smagais jauneklis, skūtu galvu, apvilcis platas hiphopa videoklipiem raksturīgas bikses un kreklu un apkāries ar ķēdēm, kopā ar "brālēnu" bandu divos naktī iešturmēja aģenta Erika Fleišera viesnīcas numuriņā. Tieši septiņas stundas pēc norunātā vakariņu laika. Fleišers bija pārliecināts, ka Gārnets pārdomājis par vēlmi sadarboties un tāpēc nav ieradies, taču Kevina prātā šī "kavēšanās" bija spēka pozīcijas demonstrācija. Nepilnu 19 gadu vecumā viņš pats jau bija rūpīgi izplānojis visu stratēģiju nonākšanai pasaules elitē... "Es nezināju viņu, viņš nezināja mani. Par aģentiem dzirdēti dažādi stāsti. Man zvanīja daudz aģentu, visi spēlēja savas bērnišķīgās spēles, tāpēc es atbildēju ar savām spēlēm. Drīzāk nogalināšu, nekā ļaušu sevi izmantot," vēlāk skaidroja Gārnets.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv