Jurģu dienā apritēja simt gadu kopš Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) nodibināšanas, bet tieši nedēļu vēlāk, 30. aprīlī, astoņdesmito dzimšanas dienu svin Vilnis Baltiņš – LOK reanimācijas arhitekts un priekšstrādnieks vēl krievu okupācijas laikā. Vēsturnieki atzinuši, ka LOK darbības atjaunotāji 1988. gada 19. novembrī bija vieni no pasaulē pamanamākajiem karognesējiem ceļā uz Latvijas atdzimšanu par neatkarīgu valsti.
"Paklau, draugs sporta žurnālist, vai tev neliekas, ka pienācis laiks ķerties pie Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas? Cik vēl ilgi daudzie mūsu izcilie sportisti nedabūs startēt olimpiskajās spēlēs, jo PSRS izlases komandu sastāvu noteic Maskava, kur pirmā roka savējiem, bet baltiešiem cenšas aizlikt kāju priekšā, kā vien mācēdami! Būtu taču vareni, ja mēs startētu paši ar savu olimpisko komandu. Pavisam cits uzrāviens, vai ne?"
Laikam jau viņš zināja vai vismaz nojauta, ar ko beigsies Maskavā pie varas nesen nākušā komunistu partijas ģenerālsekretāra Mihaila Gorbačova izsludinātā perestroika jeb pārbūve. Es nezināju. Tādēļ idejas šķietamo utopismu centos pamatot ar militarizētās lielvalsts PSRS neiecietību pret jebkāda veida opozīciju, kas asiņaini izpaudusies Budapeštā un Prāgā, Novočerkaskā un Kauņā. Kailām rokām pret mūri?
Vilnis teica, ka tagad citi laiki, un nolasīja lekciju, kuras saturu un būtību pēc pāris gadiem trīs vārdos formulēja Edgars Liepiņš – vajag tikai rakt! Kad viņš aizgāja pāri Brīvības un Matīsa ielu krustam, mana pavadone pajautāja:
"Vai viņš traks?"
"Nē, Baltiņš. Vilnis Baltiņš."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv