Viens no pēdējās desmitgades talantīgākajiem jaunajiem basketbolistiem Artūrs Žagars pēdējās sezonās tā arī nespēja izlauzties no Badalonas krātiņa. Uzticības trūkums no komandas vadības, neskaidra loma kluba nākotnes plānos un savainojumi – šis posms viņa karjerā ir beidzies. Šovasar Artūrs pievienojās Lietuvas komandai Ķēdaiņu "Nevežis", kurā atguvis sajūtas, ko nozīmē būt atslēgas figūrai laukumā. Tā esot kā jauna lappuse grāmatā, un pagaidām nav iespējams paredzēt, kas notiks nākamajās nodaļās.
"Mīlestība pret basketbolu nebija pazudusi, taču nenoliegšu, ka pēdējie divi gadi bija psiholoģiski grūti. Vēl jau ir tikai sezonas sākums, mēģinu ieskrieties, tomēr ir laba sajūta, ka beidzot varu uzspēlēt," secina Artūrs.
"Trenera filozofija ir brīvs spēles stils. Ir sadarbības, taču viņš neiebilst, ja mēs tās laužam. Protams, ja tas notiek pārāk bieži un pie tam vēl neizdodas kā iecerēts, tad no malas uzreiz par to dzirdēsim. Man viņš dod brīvību, ļauj improvizēt un uzticēties saviem instinktiem, kas ir mana stiprā puse," rezumē Žagars.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!