Latvijas sporta vēsturē bijis daudz ievērojamu komandu, kas katra savā laikā un vietā paveikusi ko ļoti nozīmīgu un atmiņās uz mūžiem paliekošu. Kāda vairāku gadu garumā, cita – vienā sezonā, vēl kāda – tikai vienā spēlē, taču visas – spilgti. Šī rakstu sērija būs veltīta šīm komandām. Noteikti varētu vairāk, taču kaut kur svītra vienmēr ir jānovelk, un tā nu mēs esam atlasījuši 20 komandas. Kādai putekļu kārtiņa paspējusi sakrāties biezāka, citai vēl pavisam niecīga, taču – pūtīsim nost un kārtosim glītā rindiņā uz paaugstinājuma, citu pie citas! Šoreiz gan nemēģināsim sarindot, kura pirmā un kura vienpadsmitā. Tā būs jūsu, MVP lasītāju, privilēģija – pēc tam, kad būsim izstāstījuši visus 20 stāstus. Pēc VEF un Rīgas "Dinamo" medaļām PSRS čempionātā pienākusi kārta atcerēties "Radiotehniķa" volejbolistu uzvaru PSRS čempionātā 1984. gadā.
Taču jau nākamajā dienā Padomju Savienības iedzīvotāji uzzināja par Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra Jurija Andropova nāvi. Maskavā bija izsludinātas sēras, bet "Radiotehniķis" bija iestrēdzis viesnīcā, gaidot Sporta komitejas lēmumu. Teātri un muzeji bija slēgti, televīzijā rādīja baletu. "Dzīvojāmies nevis pa Maskavu, bet pa viesnīcu. Nebija ko darīt, un mēs truli sēdējām istabiņās. Sevišķi arī nedropējām, jo bija tā apziņa, ka iespēja tiek dota reizi mūžā. Visi sapratām – ja ne šodien, tad nekad. Šance būs palaista garām un viss. Treneri Paršins un Valdis Larionovs starp sabraukumiem bija likuši lielu akcentu uz fizisko sagatavotību. Ne tik daudz uz svaru cilāšanu, bet uz dinamiskiem vingrinājumiem, lai mēs neiegrimtu volejbola rutīnā. Tāpēc fiziski bijām labāk gatavi nekā "Dinamo"," uzskata "Radiotehniķa" kapteinis Pāvels Seļivanovs.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv