Latvijas sporta vēsturē bijis daudz ievērojamu komandu, kas katra savā laikā un vietā paveikusi ko ļoti nozīmīgu un atmiņās uz mūžiem paliekošu. Kāda vairāku gadu garumā, cita – vienā sezonā, vēl kāda – tikai vienā spēlē, taču visas – spilgti. Šī rakstu sērija būs veltīta šīm komandām. Noteikti varētu vairāk, taču kaut kur svītra vienmēr ir jānovelk, un tā nu mēs esam atlasījuši 20 komandas. Kādai putekļu kārtiņa paspējusi sakrāties biezāka, citai vēl pavisam niecīga, taču – pūtīsim nost un kārtosim glītā rindiņā uz paaugstinājuma, citu pie citas! Šoreiz gan nemēģināsim sarindot, kura pirmā un kura vienpadsmitā. Tā būs jūsu, MVP lasītāju, privilēģija – pēc tam, kad būsim izstāstījuši visus 20 stāstus. Šajā reizē atskatīsimies uz Rīgas ASK basketbola komandu, kas laika posmā no 1958. līdz 1960. gadam trīs reizes pēc kārtas izcīnīja Eiropas Čempionvienību kausu.
1956. gada rudenī Muižnieks kopā ar Valdmani un Krūmiņu no Melburnas olimpiskajām spēlēm mājās pārveda sudraba medaļu, kurai bija arī gluži taustāms segums – 50 000 rubļu prēmija, kuras lielāko daļu Valdis lika lietā, iegādājoties automašīnu "Volga". Lepnāku nekā Krūmiņš un Maigais,kuri apmierinājušies ar nepretenciozo "Pobedu". Mūža norietā Muižnieks nebija no tiem, kam šķita, ka agrāk zāle bijusi zaļāka un meitenes skaistākas. "Salīdzinot ar mūsdienu basketbolu, mēs spēlējām pavisam citādi. Cits ātrums, cits asums. Tagad skatos, ko laukumā dara Dairis Bertāns – kā reaktīvā lidmašīna! Mēs jau bijām tikai lēnie divplākšņi."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv