Pagājušā gadsimta 80. gados rallija kustība piedzīvoja "zelta laikmetu", un tā laika leģenda vēstīja, ka rallija spēkrati ir tikpat ātri kā Pirmās formulas bolīdi. Tieši šajā laikā autosportā iemirdzējās francūziete Mišela Mutona, kura nekautrējās izaicināt labākos vīriešu pilotus. Ar savu uzdrīkstēšanos viņa pierādīja, ka sievietes autosportā var ne tikai sacensties ar stiprā dzimuma pārstāvjiem, bet arī uzvarēt tos.
Tā aizsākās Mišelas karjera rallijā, taču pirms tam viņa bija iesākusi citu karjeru, jo augstskolā apguva jurisprudenci. Protams, radās problēmas abu nodarbju apvienošanā, ko saprata gan pati autosportiste, gan arī viņas ģimene. Tāpēc Mišelas tēvs, pats būdams biznesmenis, vērsās pie meitas ar lietišķu piedāvājumu – ja viņa nomainīs stūrmaņa pozīciju pret vietu pie stūres, viņš meitai nopirks sacīkšu auto un dos vienu gadu, lai Mišela izmēģina un pierāda savus spēkus šajā arodā. Pretējā gadījumā viņai būs jāatgriežas pie "civilās dzīves".
Saprotams, ka tas bija Mišelas "wild card" lielajā autosportā, un viņa šo iespēju lieliski izmantoja. Lai arī ar pirmo uzrāvienu viņai nesanāca tikt pie lieliem tituliem, Mutona labi sevi pierādīja vietējā mēroga sacensībās, un 1974. gadā ar savu "Alpine-Renault 110" auto debitēja WRC kā pilots, piedaloties Korsikas rallijā. Debijā tika iegūta 12. vieta, kas parasti nekādu apkārtējo uzmanību nepiesaista, taču šoreiz bija citādi.
Jaunā autosportiste sāka saņemt apvainojumus par to, ka viņas auto neatbilst tehniskajiem noteikumiem, proti, vienkārši ir uzlabots, lai varētu braukt ātrāk, jo nekādu citu attaisnojumu tam, ka sieviete nepalika pēdējā vietā, daudzi atrast nevarēja.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv