Kad marta vidū slavenais sportists, aktieris un politiķis Arnolds Švarcenegers īpašā uzrunā vērsās pie saviem krievu draugiem un Krievijas armijas karavīriem, viņš labāk par daudziem citiem izprata, ko nozīmē būt ļaunuma pusē. Otrajā pasaules karā viņa tēvs Gustavs Švarcenegers bija klāt, kad tika pastrādātas šausmīgākās militārās un nemilitārās slepkavības. Lai gan konkrētu pierādījumu par kinozvaigznes tēva izdarītiem kara noziegumiem nav, tas nav ļāvis viņam izvairīties no vainas apziņas smagās nastas.
Pēc divus mēnešus ilgas izmeklēšanas, kurā bija iesaistīts arī pats Vīzentāls, spriedums bija šāds: Gustavs Švarcenegers patiešām bijis nacistu partijas biedrs; 1938. gadā viņš brīvprātīgi pieteicies dalībai partijā. Taču nekas neliecināja, ka viņš būtu kara noziedznieks. Tāpat Vīzentāla centrs nebija atradis nekādus pierādījumus, ka viņš būtu piederējis kādai no bēdīgi slavenajām Vācijas paramilitārajām vienībām, piemēram, Sturmabteilungen (SA) vai Schutzstaffel (SS), kurās darbojās daži no Ādolfa Hitlera dedzīgākajiem atbalstītājiem.
Taču dokumenti Austrijas Valsts arhīvā Vīnē, ar kuriem 2003. gadā iepazinās "Los Angeles Times" žurnālisti, liecināja, ka Gustavs Švarcenegers bijis dziļāk iesaistīts Hitlera režīmā, nekā to iepriekš bija atklājis Vīzentāla centrs...
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv