Eiropas čempionātā divdesmit divas medaļas izcīnījušo Latvijas vieglatlētu sarakstā, kas MVP rubrikā "Vintāža" atrodams kopš 20. augusta, patiesībā vajadzētu būt norādītai vēl pa vienai sudraba un bronzas godalgai, ko pērnā gadsimta piecdesmitajos gados lodes grūšanā ieguva Madonas novadā dzimušais, uzaugušais un aizsaulē aizgājušais Oto Grigalka (1925 – 1993). Tomēr šīs medaļas un pārējie viņa sasniegumi pierakstīti Maskavai.
Sākoties Trešajai atmodai, publicēju Grigalkas biogrāfiju laikrakstā "Sports" ar lūgumu lasītājiem paziņot redakcijai par izcilā madonieša šolaiku gaitām, ja kāds par tām kaut ko zina. Jau nākamajā dienā man no Pļaviņām piezvanīja soļošanas vecmeistars Pēteris Zeltiņš (1914 – 1994), kurš kopā ar Oto Grigalku bija startējis olimpiskajās spēlēs Helsinkos un arī pēc tam ar viņu uzturējis pastāvīgu kontaktu.
"Oto ir Latvijā, jau vairākus gadus. Trenera darbu nav atradis, tādēļ dzīvo pie radinieces Ogrē un pelnās ar puķu audzēšanu. Tiesa, tur sastopams ne vienmēr, jo bieži brauc pie sievas un bērniem uz Maskavu."
Zeltiņš man iedeva adresi Ogrē. Aizrakstīju Grigalkam, lūgdams tikšanos vai vismaz atbildes vēstuli. Atbildi nesaņēmu un pamazām sāku atvadīties no cerībām uzzināt ko vairāk, kad vienvakar darbā, jau aizslēdzis durvis un iegājis Preses nama liftu telpā, sadzirdēju, ka manā kabinetā zvana telefons. Gaužām negribējās atgriezties, tomēr it kā kāds mani pagrūda atpakaļvirzienā. Gaismu kabinetā iedegt vairs nebija laika.
"Labvakar, te Oto Grigalka."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!