Ceļš līdz pirmajai bāzes nometnei rudens musonu lietos prasīja astoņas dienas. Izvēlētā ieleja nebija populāra, taču ciematos cilvēki sagaidīja laipni – ļāva pārgulēt skolās, bet vakaros bērni uzstājās ar priekšnesumiem. Diemžēl, nepārtrauktajā lietū nomocīja arī pļavā esošās dēles pirksta resnumā, kuras salīda zeķēs un piesūcās kājām, šķīdinot asinis un traucējot tām sarecēt. Arī smirdīgās smērvielas neko daudz nelīdzēja. Tikmēr vietējie šīs pašas dēles lasīja, vārīja un ēda.
Latviešu ekspedīcija atlikušās brīvās vietas par divarpus tūkstošiem dolāru (kā izrādījās vēlāk, droši varēja prasīt vismaz 15 tūkstošus) bija pārdevusi jaunzēlandiešiem – starp viņiem arī slavenie gidi Gerijs Bols un Robs Hols. Pirmā sastapšanās notika jau 6400 metru augstumā, kad Bols dabūja plaušu karsoni un blakus teltī nomira. Dabūja plaušu un smadzeņu tūsku, pat sieve-ārste nespēja palīdzēt, un viņš pāris stundu laikā nosmaka. Sieva atļāva viņu ielaist ledus krituma plaisā. Interesanti, ka desmit gadus vēlāk ledājs līķi izspieda laukā. Tā nu viņu atrada – ar mūsu iedotajām, Teda sievas adītajām zeķēm kājās."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!