Tieši pirms simts gadiem Francijas Alpu kūrortā Šamonī risinājās pirmās ziemas olimpiskās spēles. Vienīgais sporta veids, kurā piedalījās arī sievietes, bija daiļslidošana, un tajā debiju piedzīvoja arī kāda vienpadsmit gadus veca norvēģu meitene. Šamonī viņa palika pēdējā, astotajā vietā, bet nākamajās desmitgadēs Sonja Henije kļuva ne tikai par trīskārtēju olimpisko čempioni un desmitkārtēju pasaules čempioni, bet arī izpelnījās zvaigzni Holivudas Slavas alejā un neviennozīmīgu attieksmi par kontaktiem ar Ādolfu Hitleru un citiem augsta ranga nacistiem.
Lai gan pirms viņas netrūka slavenu daiļslidotāju – "amerikāņu slidošanas princis" Džeksons Heinss, kā arī Aksels Paulsens un Ulrihs Salhovs, kuru vārdos pat nodēvēti lēcieni –, neviens nepiesaistīja tādu publikas uzmanību kā Henije. Sākot ar 1927. gadu, viņa uzvarēja desmit pasaules čempionātos pēc kārtas. Vēl pārsteidzošāk, ka šo desmit gadu laikā viņa pēc kārtas izcīnīja trīs olimpiskās zelta medaļas. Nezaudējot uzņemot ritmu, viņa nokāpa no pjedestāla un iesaistījās "Twentieth Century-Fox" filmu studijā, kur kļuva par kases grāvēju radītāju, gada laikā nopelnot vairāk nekā pusmiljonu dolāru. Vienlaikus ar kino karjeru Henije uzsāka ledus priekšnesumu turneju visa Amerikā. Viņas izpārdotie šovi darbojās kā reklāma viņas filmām, bet varbūt arī otrādi: viņas filmas piesaistīja skatītājus viņas izrādēm. Lai nu kā, Henije bija neatvairāma, un iezīmēja daiļslidošanu kartē, liekot visiem doties uz ledus arēnu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!