Pirms divām nedēļām Romā beidzās Eiropas vieglatlētikas čempionāts, kurā Latvijas vieglatlētu labākais sasniegums bija divas septītās vietas šķēpmešanā. Kā izskatās Latvijas sportisti uz Eiropas un pasaules fona un vai klusībā varam gaidīt Parīzē sesto olimpisko medaļu vieglatlētikā – jautājums, uz kuru šobrīd jau jābūt puslīdz objektīvai atbildei.
Latvijas vieglatlētu loks, kas spējīgi izpildīt olimpiskos normatīvus, pēdējos gados diemžēl sarucis ļoti strauji – ja vēl pirms 12 gadiem Londonā sarkanbaltsarkanās krāsas nesa 23 sportistu, tad četrus gadus vēlāk Rio skaitlis jau bija noslīdējis līdz 14, nākamajās spēlēs Tokijā – līdz astoņi, bet Parīzē draud būt vēl mazāks. Arī augstāko sasniegumu līmenis soļo pa to pašu taciņu – izcīnītās medaļas nomainīja cīņa par tām, vietu sešniekā vai desmitniekā – nu jau solis aiz šī sliekšņa. Kādi ir latviešu šābrīža muskuļi, lai mēģinātu Parīzē salauzt šo līkni atkal pretējā virzienā? Te der ieskatīties rezultātos un rangos, ieliekot tos kontekstā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
