"Godīgi sakot, es esmu laimīgs, ka izkļuvu laukā dzīvs," tā viļņus Parīzes olimpiskajās spēlēs raksturo viens no sērfošanas sacensību dalībniekiem, austrālietis Džeks Robinsons. Kamēr pasaules labākie sportisti Parīzē guļ uz kartona gultām 36 grādu karstumā, olimpiskie sērfotāji bauda dzīvi mazajā, gleznainajā paradīzē Taiti, kas ir daļa no Franču Polinēzijas jeb tās aizjūras salām. Diemžēl nekas dzīvē nav par brīvu, arī istabiņa ar kondicionieri, jo sērfošanas sacensības risinās ciematiņā ar nosaukumu Teahupoo, kas tulkojumā nozīmē "galvaskausu vieta" – par godu bīstamākajiem viļņiem sērfošanas pasaulē.
Teahupo'o ir sērfotāju Everests. Klusā okeāna dienvidos, kristāldzidros ūdeņos veidojas perfektākie apļveida viļņi, kādi redzami filmās vai fotogrāfijās. Taču tie ir ne tikai lielākie, bet arī bīstamākie un traumējošākie viļņi, kādi vien iespējami. Ilgu laiku tie tika uzskatīti par nepakļaujamiem. Vien 1980. gadu beigās cilvēki pirmoreiz uzdrošinājās sērfot Teahupo'o, bet pirmās sacensības tur norisinājās tikai 90. gadu beigās.
Šīgada olimpiskajās sērfošanas sacensībās punktu gūšana nav saistīta ar trikiem, ko sērfotāji parasti izpilda uz viļņiem citās ūdenstilpēs. Laikrakstam "The Wall Street Journal" sērfotāji atzina, ka šogad runa ir tikai par spēju noturēties uz viļņa visā tā garumā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
