Parīzes olimpiskajās spēlēs Kristens Krīgers bija Latvijas vienīgais pārstāvis BMX elites vīru sacensībās, kur tiesības startēt ieguva 24 labākie sportisti. Piedzīvotā kritiena dēļ klusībā auklētā cerība iesaistīties cīņā par medaļu (jo BMX var notikt jebkas) vienā mirklī pārvērtās cīņā ja par ne dzīvību, tad veselību gan. Kā izrādījās vēlāk, tikai milimetri izšķīra, vai Kristens turpmāko dzīvi pavadīs uz savām kājām vai ratiņkrēslā.
"Šķita, ka varbūt kaut kas ir lauzts, jo līdzīga sajūta bija šosezon, kad salauzu pirkstu. Lai arī lūzums bija mazajā pirkstā, pēc trieciena nejūtīga palika visa plaukstas ārmala. Domāju, ka esmu salauzis roku. Arī tobrīd, kad sēdēju virāžā un pienāca ārsts, teicu, ka kaut kas nav labi ar roku. Varēju piecelties, tāpēc, pieturot roku, devos prom no trases. Tiku līdz boksiem, novilku kreklu, noņēmu aizsargus. Galvā, protams, kūsāja emocijas par to, cik stulbi viss sanācis," pirmās sajūtas pēc kritiena atstāsta Krīgers, piebilstot, ka tas, visticamāk, nebūtu ierindojies pat smagāku kritienu desmitniekā. Tāpēc viņš pat nespēja iedomāties, kādas sekas tas var radīt.
Boksos sportistu sagaidīja ne tikai viņa treneris Ivo Lakučs, bet arī Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sporta ārsts Jānis Kaupe, kurš veica pirmo apskati. "Sākotnēji arī mums šķita, ka kaut kas noticis ar roku, jo Kristens to turēja, kamēr trīs, četras minūtes nāca no trases. Taču pārbaudes liecināja, ka ar roku viss kārtībā, tāpēc nebija nepieciešamība veikt papildus izmeklējumus. Un tad viņš sāka sūdzēties par kaklu..."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv