2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs tika laboti septiņpadsmit pasaules rekordi, kas ir zemākais rādītājs pēdējos divdesmit gados. Visvairāk rekordu krita vieglatlētikas stadionā un peldēšanas baseinā, bet pa kādam ierakstam pievienoja svarcēlāji, treka riteņbraucēji, sporta kāpēji un loka šāvēji. Vai kritums nozīmē, ka profesionālais sports pietuvojies cilvēcisko spēju robežai un skatītāju tik ļoti gaidītais rekordu birums kļūs par pagātnes atmiņām?
Eksperti joprojām uzskata, ka pats Bolts varējis noskriet ātrāk, jo īpaši Pekinas olimpiskajās spēlēs 2008. gadā, kad finišēja pēc 9,69 sekundēm. Taču aptuveni 20 metrus pirms finiša viņš jau bija samazinājis ātrumu, pacēlis rokas un lūkojās apkārt pēc tuvākajiem konkurentiem. Par spīti tam, viņa rezultāts vēl šodien ir olimpiskais rekords.
Nav šaubu, ka daudzi sportisti uz Parīzi devās ne tikai pēc uzvaras olimpiskajās spēlēs, bet arī pēc ieraksta vēstures lappusēs kā pasaules rekordistam, un viens no viņiem bija amerikāņu sprinteris Noā Lailss. Četrgades lielākajā sporta notikumā viņš ieradās kā viens no favorītiem uz uzvaru 100 un 200 metru skrējienos, neslēpjot, ka viņa mērķis ir rekords, bet olimpiskā zelta medaļa būtu patīkams papildinājums.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
