"Jāapzinās, ka Paralimpiskais sporta centrs nav nelielas sabiedrības grupas kaprīze, bet gan galēja nepieciešamība. Ja šobrīd valsts līmenī tiks atlikta projekta īstenošana, tad jau pavisam drīz varam sagaidīt negatīvu ietekmi ne tikai uz pielāgotā sporta attīstību Latvijā. Pazudīs arī daudziem cilvēkiem ar invaliditāti iespēja strādāt, pilnveidot savas prasmes," pēc Tokijas spēlēm 2021. gadā Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) mājaslapā citēta organizācijas ģenerālsekretāre Liene Apine. Neskatoties uz šādu dramatisku vīziju, šodien, trīs gadus vēlāk, Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) atzīst, ka Paralimpiskā sporta centra tās plānos nav.
Paralimpiskā sporta centra izveide ilgstoši bijusi Latvijas Paralimpiskās komitejas prioritāte, un izteikta virzība uz to sākās 2017. gadā. Tā brīža ministru prezidents Māris Kučinskis (tolaik ZZS) paziņoja, ka mūsu paralimpieši ar savu smago darbu ir pelnījuši savu sporta centru, lai varētu vienuviet trenēties, nepārtraukti nemeklējot vietu un laiku treniņiem. Ministru kabineta 17. oktobra sēdē tika pieņemts zināšanai Labklājības ministrijas iesniegtais informatīvais ziņojums "Par Paralimpiskā sporta centra izveidi Latvijā" un atbalstīti tajā ietvertie priekšlikumi. Tajā gan atrodamas pavisam citas summas, apjomi un ambīcijas, nekā tās, par ko runa ir šodien, proti – kopējās sporta centra projekta izmaksas novērtētas 13,3 miljonu eiro apmērā, no kuriem valsts 2017. gadā līdzfinansē 615 tūkstošus, 2018. – vēl 1,2 miljonus, kamēr pārējo naudu – 11,485 miljonus eiro – gādātu pati Paralimpiskā komiteja, izmantojot savus līdzekļus, kredītresursus un piesaistot privātās investīcijas.
Tomēr jau gadu vēlāk IZM rīcībā tika nodots jau cits LPK izstrādāts projekta biznesa plāns, kurā jaunā centra plānotās izmaksas bija pieaugušas vairāk nekā divas reizes, bet finansēšanas modeļa un nepieciešamā līdzfinansējuma apjoms – vairāk nekā sešas reizes. Tajā skaitā prasītā valsts līdzdalība no 1,815 miljoniem 2017. gadā bija eksplodējusi līdz 24,49 miljoniem (ieskaitot uzturēšanas izmaksas) gadu vēlāk.
Saprotams, ka atbildīgo ministriju entuziasmu šādas būtiskas izmaiņas nevairoja, turklāt nepatīkamu pārsteigumu sagādāja jau pirmie LPK praktiski spertie soļi centra tapšanas virzienā, proti – zemes iegāde. Tā nu 2018. gada maijā uz Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka Jura Šultes galda nonāca IZM Sporta departamenta direktora un Valsts sekretāra vietnieka Edgara Severa iesniegums...
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!