Lai gan paralimpiskās kustības ideāli ir cēli, arī cilvēki, kurus skāris likteņa pieskāriens, nav pasargāti no cilvēciskām vājībām. Gluži kā profesionālajā sportā, kur lielā nauda nomāc godīgas spēles principus, arī parasportā valsts prēmiju sistēma rosina sastapties ar ētiskiem izaicinājumiem. Rakstu sērijas tapšanas gaitā vairāki sarunu biedri piesauca vārdu salikumu "ģimenes uzņēmums", norādot uz šaura cilvēku loka ieinteresētību saglabāt varu.
Piemēram, 2021. gadā, kad Tokijas paralimpiskajās spēlēs Diāna Krūmiņa diska mešanā izcīnīja sudraba medaļu, bet šķēpa mešanā ieguva bronzu, tā nodrošinot kopsummā 176 974 eiro prēmiju, pieteikumā valsts naudas balvām kā apkalpojošā sporta darbiniece sākotnēji tika norādīta LPK prezidente Daiga Dadzīte. Kad Saeimas Sporta apakškomisijā pret to iebilda, viņas vietā tika ierakstīta Baiba Kalnciema – Dadzītes māsīcas Kristīnes Dadzītes tante. Tādējādi no četriem apkalpojošajiem sporta darbiniekiem trīs arvien bija no ģimenes loka: Zane Skujiņa-Rubene, kura atzīmēta divās pozīcijās, kopā naudas balvās saņēma 50 577 eiro (tai skaitā 11 306 eiro nodokļu samaksai), bet Kalnciema – 17 870 eiro (3 783 eiro nodokļu samaksai). Citiem vārdiem, 68 447 no 87 425 eiro jeb 78% "palika ģimenē".
"Tolaik par to jautāju [Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītājam] Edgaram Severam, jo arī Latvijas Nedzirdīgo sporta federācijas prezidente [Iveta Kraze] sevi bieži ieliek starp apkalpojošajiem sporta darbiniekiem. Patiesībā uzskatu, ka Diānai daudz esmu palīdzējusi, un viņa pati teica: "Klau, Daiga, kāpēc gan tu nevarētu saņemt prēmiju?"
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv