Skats no frontes. Baltkrievu žurnālists par Lukašenko, hokeju un pasaules čempionātu  (1)

Izskaidrot tukšās tribīnes varas iestādēm šobrīd ļauj pateicīgais vīrusa izplatības fons, taču piespiest kādu noticēt šai pasakai Baltkrievijā ir grūti. Rūdītie fani nenāk, jo protestē, bet ierindās skatītājiem gluži vienkārši ne hokejs šobrīd prātā... Žurnālists tic, ka atpakaļceļa vairs nav – dzīvot kā agrāk, pieverot acis vai vienkārši pasmīnot par šo cirku, vairs nebūs iespējams. "Vēlēšanu priekšvakarā atlūgumu gandrīz pilnā sastāvā uzrakstīja viss Minskas "Dinamo" preses dienests – kad to spieda veidot materiālus par kluba prezidenta priekšlaicīgu ievēlēšanu. Kā mēdz teikt: "Tā ir Baltkrievija, draudziņ..." (Smejas.) Mēs pie tā esam pieraduši. Tas nenozīmē, ka to atbalstām, bet kaut kādā mērā līdz šim ar to esam samierinājušies. Taču nu mērs ir pilns. Pārāk jau ilgi un pēdējā laikā – pārāk nekaunīgi mums mēģina iestāstīt, ka melns patiesībā ir balts, un otrādi."

Tomēr, kā zināms, Lukašenko nepavisam nav noskaņots aiziet pār kalnu miglā kā Mirtante. Savas pozīcijas mēģina saglabāt visiem iespējamajiem līdzekļiem, un nav gatavs atteikties arī no savas mīļākās brīvā laika smilškastes – hokeja. Par ko liecina arī Dmitrija Baskova iecelšana Baltkrievijas hokeja federācijas vadītāja krēslā. "Viņš ir Lukašenko komandas galvenais treneris, savulaik – arī viņa jaunākā dēla Nikolaja personiskais treneris.

.

.