Kad baltais zirgs izrādās zebra... Kāpēc Pauls Jonass pameta 'mājas'

Neslēpjot, ka pēdējais gads KTM organizācijā sniedzis rūgtas, bet noderīgas mācības par motokrosa biznesa ēnas pusēm, viņš burtiski staroja par gaidāmo pāreju no MX2 uz MXGP klasi, ap apbrīnu stāstot par sapņu zemi, kurā nokļuvis. "Kad apmeklējām komandas bāzi, ar mums bija arī Harijs [Evertss, treneris]. Motokrosā pavadījis veselu mūžību, strādājis ne tikai KTM, bet arī "Suzuki" un citviet, bet, ienākot šei – palika ar atvērtu muti. Un pateica, ka neko tamlīdzīgu vēl nekad nav redzējis, un nav spējis iedomāties, ka tāds var būt "Husqvarna" līmenis. (..) Acīmredzot tāda ir viņu filozofija – visam jābūt visaugstākajā līmenī, visam jābūt perfekti."

Tomēr, kad šovasar, tuvojoties noslēgumam divu gadu līgumam, "Husqvarna" piedāvāja latvietim palikt un turpināt sadarbību, Pauls pateica striktu – nē. Un šobrīd pieņēmis finansiālā ziņā krietni neizdevīgāku piedāvājumu, izvēloties atgriezties zem KTM koncerna jumta un turpmāk pārstāvēt spāņu komandas "GasGas" krāsas. Kas šo divu gadu laikā risinājās aizkadrā, liekot tik kardināli mainīt domas par iecerēto gaišo nākotni uz baltā "Husqvarna" moča, MVP pastāstīja Kristers Serģis, kurš joprojām pārrauga un gādā par Jonasa profesionālajām gaitām.

"Sākumā tā arī bija – sarunās viss skaisti, no malas skatoties – tieši tāpat. Taču... Kā jau katrā laulībā – no sākuma satiekas, iemīlas, rozā brilles, bet, kad jāsāk mazgāt trauki un iznest miskaste, sāk viens uz otru skatīties un pieri raukt," Serģis apliecina, ka sākotnējās noskaņas bijušas patiesas, un zemūdens akmeņi sākuši atklāties tikai laika gaitā.