"Kad mēs augām, zāle bija zaļāka." Šo viegli ironisko teicienu parasti lietojam nevis vārda tiešajā nozīmē, bet gan nostalģiskās atmiņās par savām bērna un jaunības dienām, kas aizgājušas gadu tālēs, sirdi darīdamas gaišu, kā Baltās grāmatas ievadā rakstīja Jānis Jaunsudrabiņš. Taču ne bez izņēmumiem, un viens no tiem ir vieglatlētika Latvijā, kuras kādreizējais spožums nepielūdzami noblāv ar katru gadu vairāk. Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidents Arnis Lagzdiņš gan iebilst: "Nedaudz pārspīlēti, tomēr par augstu sasniegumu vieglatlētiku pieaugušajiem tā diemžēl jāteic."
Progress izpaudies arī tērpos treniņiem un sacensībām, ražotāji piedāvā arvien jaunus gadžetus pulsa, asinsspiediena un citu fizioloģisko izpausmju mērījumiem, lai panāktu optimālās, tāpat dažādus spēka dzērienus, dražejas un gēlus. Uzturzinātnieki ieteic arvien veselīgākas ēdienkartes dažādu disciplīnu vieglatlētiem. Pilnveidojas treniņu metodika. Progress ir tālajos pagātnes gados neiedomājams. Bet par spīti tam, tomēr kāpjamies atpakaļ.
Kādēļ?
Lai kliedētu aizdomas par ļaušanos pesimismam tikai emociju iespaidā, pievērsīsimies kādam, manuprāt, unikālam pētījumam.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!