1988. gada sudraba pavasarī priecājāmies par "latviešu strēlnieku" maiņu Rīgas "Dinamo" komandā, bet 90. gados, kad valstsvienība iekļuva augstākajā divīzijā, uz pirkstiem skaitījām tos hokejistus, kas pēc uzvaras māk nodziedāt valsts himnu. Laiki ir mainījušies. Par latviešu valodas prasmi šajās dienās runāt vairs nav aktuāli – tā ir pašsaprotama neatkarīgi no spēlētāja vārda vai uzvārda. Pārsteidz teju pretējais – kāpēc valstī, kurā trešdaļa iedzīvotāju savās mājās sarunājas krieviski, hokeja izlasē ir tikai viens spēlētājs, kura dzimtā valoda ir krievu?
Seši no viņiem 1997. gada pavasarī Latvijas izlases sastāvā debitēja pasaules čempionāta elites divīzijā, bet komandas sastāvā netrūka arī Rīgā dzimušo krievu puišu – Leonīds Tambijevs, Sergejs Žoltoks, Aleksandrs Semjonovs, Andrejs Ignatovičs, Igors Bondarevs, Sergejs Boldaveško, Sergejs Seņins un Aleksandrs Macijevskis. Arī pēc tūkstošgades mijas spēlētāji ar krievu izcelsmes vārdiem un uzvārdiem atspoguļoja Latvijas iedzīvotāju etniskā sastāva proporcijas – Aleksandrs Ņiživijs, Sergejs Naumovs, Viktors Ignatjevs, Oļegs Sorokins, Aleksejs Širokovs un Vadims Romanovskis, kā arī Krievijā dzimušie Grigorijs Panteļejevs un Vjačeslavs Fanduļs.
Vēlākos gados Latvijas izlasē spēlējuši arī Georgijs Pujacs, Aleksandrs Jerofejevs, Vitālijs Pavlovs, Maksims Širokovs un Ņikita Jevpalovs, bet 2021. gada pasaules čempionātā ir tikai Artūrs Kulda – viņa tēvs ir krievs, kurš jau 90. gadu vidū bija aktīvs hokeja fanu kustības biedrs. Kāpēc hokeja izlasē vērojamas šādas tendences?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!