Aizvadītajā vasarā atkal notika nesen par Pasaules vieglatlētiku (World Athletics, WA) pārdēvētās Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) rīkotais sacensību seriāls "Dimanta līga", ko pērn apturēja Covid-19 pandēmija. Tiesības tajā pārstāvēt Latviju ieguva vien trīs vieglatlēti, lai gan lielākajā daļā iepriekšējo sacensību sezonu to bijis ievērojami vairāk.
Nonāca pat tik tālu, ka Kazanovs tika izsaukts uz LVS, lai ultimātu vispirms izvirzītu labāk pelnošajam. Taču daugavpilieša vietā ieradās viņa menedžeris (tolaik šī profesijā mums likās tikpat eksotiska kā, piemēram, kosmonauts) un centās oponentus pārliecināt, kādēļ to prasības ir absolūti nepamatotas. Kad visi viņa argumenti bija atsitušies kā zirņi pret sienu, notika kas pavisam negaidīts – menedžeris izplūda histēriskās raudās, cauri šņukstiem izdvešot, cik traģisks šis spriedums būtu Igoram, jo droši vien nozīmētu sportista karjeras finišu.
Reāla iespēja uzzināt, kā īsti beidzās šī vētra ūdensglāzē, radās pēc pāris gadiem pasaules čempionātā Štutgartē, kur Igors Kazanovs negaidīti parādījās preses ložā un klusēdams apsēdās man līdzās.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!