Augusta otrā nedēļa sākās ar ziņu, ka viena no lielākajām Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) superzvaigznēm Kevins Durents aicina Bruklinas "Nets" īpašnieku Džo Cai izvēlēties – spēlētājs vai treneris Stīvs Nešs un ģenerālmenedžeris Šons Markss. Daudzi neizpratnē saķēra galvu, sak, kur nu vēl tālāk, bet patiesībā šāda ultimāta izteikšana nebūt nav unikāls gadījums līgas vēsturē.
Tieši "Nets" jau iepriekš bijusi pieredze gadījumos, kad komandas labākie basketbolisti spēlējuši milzīgu lomu ne tikai laukumā, bet arī attiecību ķīmijā starp komandu un treneri. Džeisons Kids tiek minēts starp labākajiem saspēles vadītājiem līgas vēsturē, un šīs pozīcijas spēlētājus mēdz dēvēt par treneriem laukumā.
Gadsimta sākumā NBA bija tāds interesants tēls kā Stefons Mārberijs. Divtūkstošo gadu ievadā viņš bija pāris Visu zvaigžņu spēļu dalībnieks, ļaujot sevi klasificēt kā līgas superzvaigzni. Daļu karjeras viņš pavadīja Ņujorkas "Knicks". Pēc kārtējās izgāztās sezonas 2005. gada vasarā "Knicks" padarīja Leriju Braunu par tobrīd vislabāk atalgoto treneri līgas vēsturē, solot 60 miljonus dolāru par piecu gadu darbu. Problēma bija tā, ka Mārberijs neespēja atrast kopīgu valodu ar jauno galveno treneri...
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!