Dzēra, kliedza, pavedināja... Kāpēc turpināja plaukt trenera Steļmaha karjera basketbolā  (3)

"Visi treneri bļauj, bet viņa teiktais reizēm aizķēra. Kad viņš aizsvilās, tad tiešām nedomāja līdzi, ko dara un ko saka," atceras Zane. "Ja salīdzinām ar Pēteri Višņeviču, tad viņa stingrībā vienlaikus ir arī kaut kāds mīļums, turpretī pie Steļmaha bija sajūta, ka nekad neesi izdarījis pietiekami labi. Domāju, ka darbā ar bērniem varēja atrast citādu pieeju. Diez vai bailes ir labākais instruments progresa panākšanai. Tomēr basketbols man bija ļoti iepaticies, tāpēc biju ar mieru darīt maksimumu."

Pēc dažiem gadiem Jūrmalas sporta skolas komanda kopā ar vairākām citām Latvijas komandām devās uz turnīru Zviedrijā, un tobrīd 28 gadus vecais treneris Steļmahs atzinās savās jūtās tolaik 14 gadus vecajai (15 palika vien pēc nedēļas) audzēknei. "Tobrīd tas šķita – ak dievs, wow, neko tādu iepriekš nebiju pieredzējusi. Kaut ko jau sapratu un apzinājos, ka īsti pareizi tas nav, taču virsroku ņēma apziņa, ka viņš ir treneris, viņam pieder vara un man ir jāpaklausa. Tagad atskatoties, kaut kāda ziņā tās bija arī bailes, lai gan ikdienā tās diez vai izjutu. Drīzāk tas bija aizraujoši, jutos pieaugusi. Tolaik bez skolas un basketbola jau nekā cita man nebija. Par šīm attiecībām stāstīt nevienam nevarēju, lai gan ļoti daudzi cilvēki par tām tik un tā zināja," sarunā ar MVP stāsta Zane.

"Nesen piefiksēju, ka dažas atmiņas esmu izdzēsusi no apziņas, taču atceros, ka tas notika uz prāmja, kaut kur gaiteņa stūrī," Zane stāsta par skūpstīšanos ar treneri, kas tolaik nav palikusi nepamanīta arī Steļmaha kolēģiem un citām spēlētājām.