afp_32nt263
Foto: AFP/Scanpix/LETA
Kad Kataras galvaspilsētā Dohā izskanēja pēdējie akordi Argentīnas un Lionela Mesi triumfam Pasaules kausa izcīņas finālturnīrā, vairāk nekā desmit gadus ilgais vietvaras organizatoriskais darbs bija galā. Salīdzinoši niecīgā Arābu pussalas valsts bija paveikusi šķietami neiespējamo, tuksneša vidū uzceļot futbola paradīzi un godam sevi parādot uz pasaules skatuves kā veiksminieci. Tomēr gandrīz miljonam iebraucēju, kas šīm monumentālajām būvēm lika pamatus ar saviem sviedriem un asinīm, cerīgais stāsts pārvērties murgā. Viņiem mājās jāatgriežas tukšām rokām un mierinājumu, ka atšķirībā no kolēģiem futbola stadions nekļuva par mūža mājām.

Precīza statistika iztrūkst, bet tika aplēsts, ka Pasaules kausa būvniecības vajadzībām Katarā tika ievests vismaz miljons zemas kvalifikācijas strādnieku, kas ir jūtams apjoms attiecībā pret iedzīvotāju skaitu valstī. Taču bez viņu piesaistes paveikt sagatavošanās posmu nebūtu bijis iespējams, un to saprata arī organizatori. Tomēr līdz ar Pasaules kausa finālsvilpi tika dots starts citai problēmai – cilvēki, kas bija nodarbināti būvniecības un turnīra norises posmā, vairs nebija vajadzīgi.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!