Līdzīgi kā pirms astoņiem gadiem Latvijas delegācija no vasaras olimpiskajām spēlēm mājās pārradusies bez cēlmetāliem. Ko medaļu iztrūkums liecina par Latvijas sportistiem un valsts sporta sistēmu kopumā? Vai olimpisko godalgo esamība vai neesamība vispār būtu jāsaista ar sporta saimniecības sakārtotību? Un galu galā – ko varam sagaidīt pēc četriem gadiem, kad pasaules labākie atlēti pulcēsies Losandželosā.
Latvijas olimpiskā delegācija uz Parīzi devās 29 sportistu sastāvā, kas ir mazākais skaits kopš neatkarības atgūšanas. Mājup sportisti atgriezās bez izcīnītām godalgām, ar vienu 4. vietu, divām 5. vietām un vienu 8. vietu. Par ko liecina šāda statistika, kādus secinājumus no tās varam izdarīt un ko sagaidām pēc četriem gadiem Losandželosā? Atbildes meklējām pie Saeimas sporta apakškomisijas priekšsēdētāja Dāvja Daugavieša, Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta jaunā vadītāja Aleksandra Samoilova, Murjāņu Sporta ģimnāzijas direktora Sergeja Čevera, kā arī olimpiskās vicečempiones Jeļenas Maļukas (tolaik Rubļevskas) un LTV žurnālista Raimonda Rudzāta.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
