Oktobra beigās ieraugot ziņu virsrakstos vēsti par Latvijas basketbola izlases galvenā trenera Lukas Banki pievienošanos Pezaro klubam, atmiņā atbalsojās Jāņa Matuļa šovasar MVP paustā atziņa: "Var jau vārdos dziedāt mīlas serenādes Latvijai, bet, kad spēlēs iesaistās Viņa Augstība dolārs..." Tolaik frāzes konteksts bija Boba Hārtlija straujais lēciens nost no Latvijas hokeja kuģa, izdarot izvēli par labu KHL klubam no Omskas, tāpēc Banki lēmums, teiksim tā – provocē nepatīkamas paralēles. Vai tiešām ārzemju treneris pie kādas Latvijas izlases stūres allaž būs tikai nelojāls algotnis, vai tomēr jābūt atvērtiem cerēt uz veiksmes stāstu – lūkojām saprast kopā ar pieciem rūdītiem ekspertiem.
Sporta apskatnieki Armands Puče un Jānis Matulis šos procesus vērojuši un vētījuši ne vienu vien gadu desmitu, Kaspars Gorkšs pieredzējis arī uz savas ādas, Edgars Jaunups vērtējis kā funkcionārs, bet Edgars Štelmahers uzlūko caur Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas prizmu. Katram no viņiem ir savi "par" un "pret" argumenti, veiksmīgāko un neveiksmīgāko gadījumu versijas, skaidri principi un prognozes par to, vai Banki soļos Hārtlija pēdās un basketbolistus sagaida hokeja izlases liktenis. "Vai iespējams brīnumdaris, kas ieved kādu no Latvijas izlasēm Eiropas medaļās? Neticu," teic viens no viņiem, tikmēr otrs pārliecināts: "Bijis pārāk maz mēģinājumu piesaistīt ārzemniekus!" Jo viņi var iemācīt daudz ko. Piemēram, to, ka garneles neēd, uzliekot uz putukrējuma kūkas. "Patiess stāsts," atklāj trešais...
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!