Mika Indraša iekļaušana starp Latvijas hokeja izlases kandidātiem drīzumā gaidāmajam pasaules čempionātam raisījusi atšķirīgas reakcijas – vieniem atceroties viņa jāvārdu Maskavas "Spartak" klubam, bet otriem tikmēr uzsverot nenotikušo pievienošanos šai komandai. Melns vai balts? Vai varbūt pelēks un – "viss nav tik viennozīmīgi"? Pieci jautājumi pieciem sporta vides pārzinātājiem.
Vai Harija Vītoliņa un viņa treneru korpusa lēmums iekļaut 32 gadus veco uzbrucēju kandidātu lokā ir uzskatāms par pārsteigumu, vai morāli un sportiski adekvāts situācijai, un kādu rīcību mēs šobrīd gaidām no paša Mika – vaicājām pieciem cilvēkiem no sporta vides, kam ar šo situāciju bijis vai ir pietiekami tiešs sakars. Ja neskaitām sporta apskatniekus Ulvi Broži un Māri Zembergu, pieciniekā nav hokeja vides pārstāvju. Apzināti, jo, mūsuprāt, savas neskaitāmās iespējas paust skaidru nostāju tā jau ir saņēmusi un izmantojusi – murminot zem deguna vai klusējot.
Tāpēc šoreiz globālāks skats – no Kaspara Gorkša, kas ilgus gadus uzraudzījis sporta spēļu kopējo darbību Latvijā, iepriekšējās izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces, kas patlaban visus procesus vēro no malas, kā arī pašreizējās ministres Andas Čakšas padomnieka sporta jautājumos Ainara Bagatska – arīdzan sporta spēļu cilvēka ar ilgu stāžu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv