Ja būtu jāprojicē Latvijas sporta ainava, tad Jeļena Ostapenko atrastos uz vientuļas salas. (Nē, tā nebūtu Jaunlatvija.) Pēc snieguma laukumā un statusa pasaulē – pašlaik izcilākā Latvijas sportiste dāmu kategorijā. Turklāt bez vērā ņemamas konkurences, ja vien kāds par tādām neuzskata nišas sporta veidu pārstāves. Tomēr cīņā par gada sportistes titulu dzimtenē viņa pamanās neuzvarēt. Vēl trakāk – operējot ar viņas vārdu, aiz rokas tiek pieķerti negodīgi balsojuma sagrozītāji. Nule kā aizvadījusi teicamu "Grand Slam" turnīru Austrālijā, bet dzimtenē sasniegums uztverts, maigi izsakoties, remdeni.
Tenisa lietpratēju vērtējumā Ernestam Gulbim tiek piedēvēti vislielākie nopelni, lai sporta veidu Latvijā no situētu aprindu avangarda nodarbes padarītu par plašai tautas daļai tīkamu un interesantu (vismaz kā skatītājiem) sportu, bet tieši Ostapenko pirmo skaļo panākumu iespaidā ticis sasniegts popularitātes un masveidības pīķis. Taču nostiprināt savas pozīcijas kā Latvijas sporta karalienei Aļonai patraucējis vairāku iemeslu kopums.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv