Anžejs Pasečņiks: 'Šobrīd fokusējos uz vienu NBA komandu'

Kad janvārī mani atlaida, biju inficējies ar Covid-19. Pa lielam tas arī bija iemesls, kādēļ man atlaida, jo komandā bija vajadzīgs spēlētājs. Divus mēnešus vēl dzīvoju un trenējos Vašingtonā, bet tad sapratu, ka tur mani vairs nekas nesaista un pārcēlos uz Maiami. Gribēju gan pamainīt vidi, gan tikt pie iespējas uzspēlēt pieci pret pieci. Vašingtonā nebija tik daudz augsta līmeņa spēlētāju, turklāt ierobežojumi bija stingrāki. Pusotru mēnesi Maiami varēju individuāli strādāt pie fiziskās sagatavotības un divas trīs reizes nedēļā spēlēt pieci pret pieci. Tie bija vairāki spēlētāji ar NBA pieredzi un amerikāņi no Eirolīgas komandām. Tā bija ļoti laba pieredze.

Kā šī sezona ir ietekmējusi tavu pārliecību par savām spējām basketbola laukumā?

Ir bijis daudz laika pārdomām un sevis pilnveidošanai. Apzinājos, ka jebkurā brīdī varu spēlēt, ja vien to vēlos, taču uzskatu, ka laiku zaudējis neesmu – strādāju daudz, arī pie lietām, kuras nav laika pieslīpēt sezonas laikā. Protams, laiks rit, un šādas sezonas pieļaut vairs negribētu, taču nedomāju, ka šis gads man būtu nācis par sliktu. Trenējoties Maiami, no trenera [Stenlija Remī] saņēmu uzstādījumu – beidz spēlēt kā Eiropas basketbolists, sāc spēlēt uz sevi. Esmu pieradis spēlēt sistēmas basketbolu, likt aizsegus un skriet iekšā, bet viņš bļāva uz mani, ja neņēmu bumbu un nespēlēju viens pret vienu. Viņš uzsvēra, ka šīs ir tas brīdis, kad man tas ir jādara. Ja to nedarīšu tagad, tad nedarīšu to nekad. Tāpēc saku, ka šis laiks man nācis par labu.

Un, vai tev izdevās sevi salauzt?

Tas vienmēr ir bijis manī. Bet man patīk izkārtot situācijas komandas biedriem, tādēļ par savu statistiku īpaši neesmu domājis. Diemžēl Amerikā tas ir vajadzīgs. Protams, tā nebūs prioritāte, ko no manis prasīs, taču komandai ir jāzina, ka esmu spējīgs paņemt bumbu, apspēlēt un iemest.