Daudziem šāds skats radīja lielu izbrīnu, kādam – smieklu lēkmi, un tas vēl ir maigi teikts – ne viens vien uzskatīja, ka vecais vīrs šādi nolēmis nokārtot rēķinus ar dzīvi, jo grūtajā ceļā pārslodzes dēļ visticamāk zaudēs dzīvību, kaut kur pakrītot un paliekot ceļmalā. Pūlī valdošās bažas pie paša apņēmīgā skrējēja devās noskaidrot arī sanākušie žurnālisti, neslēpjot skepsi, sak – vai tiešām ceri sasniegt finiša līniju paša spēkiem?! Taču vīrs izrādīja pārliecinātību par sevi:
"Es varu noskriet ultramaratonu. Redziet, es uzaugu fermā, kurā nevarējām atļauties zirgus vai traktorus, tāpēc ik reizi, kad tuvojās negaiss, man vajadzēja apskriet 2000 akrus lielās ganības, lai sadzītu 2000 aitu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv