Pirmdien no amata atkāpās par pensiju reformu atbildīgais komisārs Žans Pols Delevojs. Viņš atklāja, ka savā ienākumu deklarācijā nav minējis 13 amatus, ko ieņem privātajā sektorā. Delevoja atkāpšanās gan nav novedusi pie protestu mazināšanās, atzīmē portāls "Euronews".
Lionas Politikas zinātnes institūta lektors Terijs Fortāns portālam "Delfi" skaidro, ka Emanuels Makrons Francijas prezidenta amatā tika ievēlēts, jo sabiedrība nevēlējās, ka par valsts līderi kļūst radikāli labēju vai kreisu spēku pārstāvošs politiķis.
"Visticamāk Makrona lielākais sasniegums ir vienkārši valsts noturēšana nemainīgā stāvoklī, jo nav noslēpums, ka plaisas Francijas sabiedrībā kļūst arvien lielākas. Tās ir starp praktizējošiem musulmaņiem un tiem, kas reliģiju nepraktizē vispār, starp publiskajā un privātajā sektorā strādājošajiem, starp cilvēkiem, kas jūtas kā zaudētāji esošajā ekonomiskajā sistēmā, un tiem, kuru pirktspēja palielinājusies vai nav mainījusies esošajā situācijā," norādīja eksperts.
Šobrīd notiekošie streiki nav pirmā plaša mēroga protestu akcija, kas pārņēmusi Franciju Makrona prezidentūras laikā. Pagājušā gada izskaņā valstī sākās "dzelteno vestu" demonstrācijas, kas bija protests pret dīzeļdegvielas nodokļa palielināšanu. "Dzelteno vestu sasniegums bija tāds, ka cilvēki, kuru pirktspēja strauji samazinās, kļuva redzami. Savā ziņā tika parādīts, ka mūsdienās vēl joprojām eksistē sociālie slāņi un ka pastāv marksistiska cīņa starp šiem slāņiem," skaidro Fortāns.
Šobrīd Francijā esošajos protestos piedalās dažādas arodbiedrības, "dzeltenās vestes", kā arī citas, neatkarīgas grupas. Streiku dēļ regulāri nestrādā metro, tiek atcelti vilcienu reisi un slēgtas skolas, kas izraisījis sava veida haosu Francijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
