Ja AS "Latvijas valsts meži" būtu labi pārvaldīts uzņēmums un rūpētos par valsts interesēm, tad par problēmām kūdras resursu apsaimniekošanā tā sabiedrību informētu krietni senāk un valsts saņemtu likumīgos ieņēmumus. Neuzsākot nomas maksas indeksāciju par kūdras ieguvi normatīvajā aktā paredzētajā termiņā – 2015. gadā –, valsts līdz 2019. gadam nav guvusi 1,6 miljonus eiro un turpmāk negūs vēl 3,1 miljonu eiro.
Valsts kontrole atkārtoti vērš uzmanību, ka 2014. gadā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos nosaka, ka no 2015. gada 1. janvāra bija jāsāk nomas maksas par kūdras ieguvi indeksācija līdz nomas maksa sasniedz tirgus vērtību.
Šis nav gadījums, kad vienā naktī strauji mainās noteikumi. Pati AS "Latvijas valsts meži" norāda, ka jau ilgu laiku pirms normatīvā akta grozījumiem bija vērsusi Zemkopības ministrijas uzmanību uz neatbilstoši zemo nomas maksu par kūdras ieguvi. Arī Valsts kontrole jau 2007. gadā pēc revīzijas pašvaldībās norādīja uz šādu problēmu. Normatīvo aktu grozījumu veikšana ieilga līdz 2014. gadam. Turklāt "vēsturiskajiem" līgumiem nomas maksa netiek palielināta strauji, bet gan to pakāpeniski indeksējot, nepārsniedzot 20% gadā, līdz nomas maksa sasniegs tirgus vērtību.
Reāls piemērs: Pēc novēlotas indeksācijas sākšanas 2018. gadā nomniekam noteiktā nomas maksa par kūdras atradni ir 61 147 eiro jeb tikai 17% no nomas maksas tirgus vērtības (357 499 eiro). Saskaņā ar aplēsēm tikai 2028. gadā nomnieks par kūdras atradnes nomu sāks maksāt atbilstoši tirgus vērtībai. Ja indeksācija būtu sākta 2015. gadā, tad līdz 2019. gadam nomnieks samaksātu AS "Latvijas valsts meži" par 203 tūkstošiem eiro vairāk, savukārt līdz laikam, kad tā sasniegs tirgus vērtību, maksa būtu vēl par 910 tūkstošiem eiro lielāka (ieskaitot PVN). Tātad, neveicot indeksāciju normatīvajā aktā noteiktajā termiņā, vairāk nekā desmit gados AS "Latvijas valsts meži" nomniekam uzdāvinās vairāk nekā miljonu eiro.
AS "Latvijas valsts meži" pēc revīzijas atrunājas ar juridiskām sekām, kas būtu, ja uzņēmums vienpusēji grozītu vai lauztu līgumus ar vairākiem desmitiem komersantu. Valsts kontrole precizē, ka AS "Latvijas valsts meži" apsaimnieko 36 "vēsturiskos" līgumus, lielākajā daļā no tiem paredzēts, ka "iznomātājam ir tiesības vienpusēji mainīt noteikto nomas maksu attiecībā uz zemi, ja izdarīti grozījumi normatīvajos aktos par valsts zemes nomas maksas aprēķināšanas kārtību. Šādas Iznomātāja noteiktās izmaiņas ir saistošas Nomniekam ar dienu, kad stājušies spēkā grozījumi normatīvajos aktos", bet 13 līgumos ietverta norma: "ja spēkā stājas normatīvais akts, kurš paredz, nosaka vai uzliek savādākus nomnieka un iznomātāja tiesības un pienākumus, tad līgumā izdarāmi grozījumi saskaņā ar šī normatīva akta noteikumiem."
AS "Latvijas valsts meži" norādījusi, ka dominējošā stāvokļa dēļ nedrīkst piemērot atšķirīgus noteikumus līdzvērtīgiem darījumiem, un tāpēc nevienam nomniekam nomas maksas indeksācija netika uzsākta. Valsts kontroles ieskatā atruna ar dominējošo stāvokli tirgū, lai nepildītu normatīvā akta prasības, nav pieņemama. Konkurences padome ir norādījusi: "Konkurences likuma mērķis nevar būt tiesiska normatīvā regulējuma piemērošanas tā noteiktajā kārtībā un termiņos kavēšana un nevar kalpot kā aizbildinājums normatīvā regulējuma nepildīšanai."
Gluži otrādi: nevienlīdzība tirgū vairāk izpaužas ar atšķirīgajiem nomas maksas noteikumiem, piemēram, 2018. gadā nomas maksa dažādiem "vēsturisko" līgumu nomniekiem bija amplitūdā 16%– 81% no tirgus vērtības, bet jaunajiem līgumiem atbilstoši izsoļu rezultātiem.
Valsts kontrole vērš uzmanību, ka kūdras resursi ir izsmeļami un indeksācijas termiņa atlikšana nav maksājumu atlikšana uz vēlāku laiku, bet gan valsts ieņēmumu samazināšana.
Lai arī derīgo izrakteņu apsaimniekošana nav galvenais AS "Latvijas valsts meži" darbības virziens, nav attaisnojams labas pārvaldības trūkums uzņēmumā šajā darbības jomā.
AS "Latvijas valsts meži" lielu vērību velta sabiedriskajām attiecībām, bet jautājumus par adekvātu kūdras resursu samaksu un plānotajiem risinājumiem nav skārusi ne savos publicitātes materiālos, ne gada pārskatos, ne uzņēmuma pārvaldes dokumentos. Kāpēc AS "Latvijas valsts meži" ar sabiedrību par tai uzticēto valsts īpašumā esošo kūdru sāk runāt tikai tagad, kad jāskaidro atbildība par valsts negūtajiem ieņēmumiem?
