Uzvaru lielā mērā sekmēja divi “ātrie vārti” – spēles sākumā Agafonovs un otrā puslaika sākumā Sļesarčuks (pirmie vārti FK “Ventspils” rindās, ar galvu raidot bumbu zem vārtu pārliktņa). Pēc tam Sļesarčukam bija vēl viena laba iespēja gūt vārtus, taču šoreiz viņš netrāpīja. Šā uzbrucēja noderība Ventspils komandai bija acīmredzama jau viņa otrajā mačā, turklāt Igors ne tikai pats bija uzbrukuma smailē, bet arī trīs reizes radīja teicamas iespējas gūt vārtus saviem partneriem. Tas tikai priecē, jo arī izlasē mums priekšējā līnijā vajadzīgas “svaigas asinis”. Vēl nevar zināt, kāds būtu galarezultāts, ja Romanovs divreiz nebūtu izglābis ventspilniekus, kad rezultāts bija 2:1 – vispirms viņš aizskāra bumbu pēc Semjonova sitiena un tā trāpīja pa stabu, bet nākamajā epizodē burtiski “izcēla” bumbu no augšējā stūra pēc Žigajeva sitiena. Pēc neilga laika Žavoronkovs guva trešos vārtus viesu labā un mača liktenis praktiski tika izšķirts.
FK “Rīga” atstāja labu iespaidu. Galvenais – komanda SPĒLĒ futbolu, tai ir savs rokraksts, kurš vēl varbūt nav izkopts, taču tas jau ir un kļūst arvien glītāks. Divtik patīkami, ka šo roksrakstu veido jauns pašmāju treneris Ēriks Grigjans. Pirms spēles notika FK “Rīga” vadības un līdzjutēju tikšanās par fanu kluba izveidošanu un par tālāko sadarbību. Domāju, ka arī “Rīgas” līdzjutējiem, kuru kļūst arvien vairāk, spēle patika, kaut gan viņu komanda zaudēja. Jo zaudēts taču tika ar cieņu vienam no čempionāta favorītiem un Latvijas kausa īpašniekiem. Nākamais pārbaudījums “Rīgai” nebūs vieglāks – 19. jūlijā tā savā laukumā LU stadionā uzņem līderi “Metalurgu”. Te nu gan derētu vēl lielāks līdzjutēju atbalsts...
Čempionāta līderis Liepājas “Metalurgs” ar 5:0 sagrāva FK „Olimps” futbolistus (divi vārti Soloņicina rēķinā). Virslīgas debitants godam noturējās pirmo puslaiku (0:1), taču tad vienkārši saplīsa. Ja ņem vērā, ka savu sniegumu krasi uzlabo “Venta”, tad “olimpiešiem” nebūs viegli “aizķerties” aiz 7. vietas turnīra tabulā.