Par futbola spēlēšanu Balvos pirms 2.pasaules kara dokumentētas ziņas saglabājušās nav - ja futbolu pilsētā arī spēlēja, tad par puslīdz nopietnām komandām vai sacensībām tolaik runāt vēl nevarēja. Līdz ar to par Balvu futbola futbola sākumu uzskata četrdesmito gadu beigas, piecdesmito sākumu.
Pēckara gados futbols Balvos notika izteikti pašu dalībnieku prieka pēc un bija 100% amatieru līmenī. Notika sacensības ar tuvāko pilsētu komandām un kopš laika gala Balviem visprincipiālākās cīņas bija pret Viļakas futbolistiem. Tolaik Balvu futbolā viss notika tikai uz entuziasma pamata - nebija nedz treneru, nedz futbola skolas, viss notika galvenokārt pašplūsmā. Talantīgākos jauniešus noskatīja lauku sporta biedrības "Vārpa" pārstāvji un piedāvāja tiem iesaistīties lielāku pilsētu komandās.
Par jau nopietnāku darbu ar jaunajiem Balvu futbolistiem var runāt sākot ar septiņdesmito gadu vidu, kad uz Balviem strādāt atnāca Viļakas futbola audzēknis Ainis Šaicāns, kas bija Fizkultūras institūtā apguvis futbola trenera specialitāti. Šaicāns vienlaikus strādāja ar jaunajiem futbolistiem un arī pats spēlēja Balvu pieaugušo komandā. Padomju laikos Balvu komandas lielākoties spēlēja "Vārpas" čempionātā (kas pēc mūsdienu Latvijas futbola mēroga apmēram atbilda 2.līgai), komandu nosaukumi mainījās - septiņdesmito sākumā Balvus pārstāvēja "Gaļas kombināta" komanda, astoņdesmitajos gados komandas nosaukums bija "Vārpa".
Tomēr Balvu futbola svarīgākais līmenis bija darbs ar jaunajiem futbolistiem, un jauniešu līmenī rezultāti bija diezgan iepriecinoši. Ar labiem sasniegumiem Balvu jaunieši piedalījās gan Latvijas skolu spartakiādēs, gan Ādas bumbas turnīros. 1981.gadā Balvu jaunieši izcīnīja tiesības pārstāvēt Latviju vissavienības sacensībās Erevānā. 1983.gadā Latvijas lauku sporta spēlēs Balvi kvalificējās finālsacensībām un izcīnīja tur ceturto vietu, kas pilsētai bija vērā ņemams sasniegums.
Pēc neatkarības atgūšanas Balvu futbols nekādas sevišķas pārmaiņas nepiedzīvoja - nopietniem sasniegumiem pilsētai un rajonam nepietiek resursu, bet savā līmenī Balvos futbola darbs turpinās. Nomainījušās vairākas spēlētāju paaudzes, kādreizējie Aiņa Šaicāna audzēkņi nu jau paši kļuvuši par treneriem.
2002.gadā Balvu futbola komanda ar nosaukumu "Vilki" uzvarēja savā 2.līgas zonā - Ziemeļaustrumlatvijas sacensībās un ieguva tiesības spēlēt 1.līgā, kas līdz šim ir augstākais sasniegums Balvu futbola vēsturē. Gluži nopietni cīnīties ar favorītiem šajā turnīrā Balvu futbolistiem pa spēkam nebija, bet divus gadus vietu 1.līgā Balviem saglabāt izdevās. Pēc 2004.gada sezonas gan nācās atzīt, ka 1.līgas kluba uzturēšana Balvu pilsētai nav pa kabatai un komanda savu dalību 1.līgā atsaucas, kopš tā laika Balvi atkal ir pārstāvēti tikai Latvijas 2.līgas līmenī.
Joprojām Balvu futbolā lielākais uzsvars tiek likts uz darbu ar jauniešiem, 2004.gada Balvi izcīnīja 2.vietu Latvijas olimpiādē futbolā laukumu komandām, zaudējot tikai Rīgas rajona futbolistiem, veiksmīgi jaunie balvieši piedalās Ādas bumbas sacensībās, Prezidenta kausā. Par nopietna līmeņa pieaugušo futbolu Balvos pagaidām domāt nav iespējams, jo futbols Balvos balstās vairāk uz entuziasma un vienīgo atbalstu tam sniedz vietējā pašvaldība, bet ar tās atbalstu ir par maz pat 1.līgas līmenim.
Gluži Latvijas izlases līmeņa futbolisti Balvos izauguši nav, bet ievērojamākie Balvu futbola audzēkņi ir visas savas futbolista gaitas Balvos aizvadījušais Agris Kokarevičs, ilggadīgais vietējā futbola vārtsargs, tagadējais Jaunmārupes futbola treneris, un Jānis Zakarītis, kas pats vēl turpina aktīvi spēlēt un vienlaikus trenē jaunos balviešus futbolā. Savulaik Balvu futbola audzēkņi ir spēlējuši arī augstākajā Latvijas PSR līgā, to vidū noteikti būtu vērts pieminēt Rīgas "Sarkanajā kvadrātā" spēlējušo Andreju Berezinu.
Autors izsaka pateicību par palīdzību raksta tapšanā Ainim Šaicānam. Šis ir tikai ieskats, ne pilna Balvu futbola vēsture. Autors būs pateicīgs lasītājiem par jebkādiem komentāros izteiktiem papildinājumiem un precizējumiem.