Ziņojumā teikts, ka FIFA Apelācijas komiteja paturējusi spēka FIFA Ētikas komitejas 23.jūlijā pieņemto lēmumu.
Kā ziņots, jūnijā tika atrasti pierādījumi, ka bin Hamams un Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību zonas (CONCACAF) prezidents Džeks Vorners pirms FIFA prezidenta vēlēšanām nodarbojušies ar korupciju, un par šīm darbībām bin Hamams 23.jūlijā saņēma mūža diskvalifikāciju no visām ar futbolu saistītajām aktivitātēm. Savukārt Vorners pēc šīm apsūdzībām atkāpās no FIFA viceprezidenta amata.
Pats bin Hamams uzsvēris savu nevainību, solot cīnīties par taisnīgu lēmumu. Paredzams, ka viņš tagad vērsīsies Sporta arbitrāžas tiesā (CAS).
Piecas Karību zonas Futbola apvienības (CFU) dalībvalstis liecināja, ka bin Hamans un Vorners mēģinājuši piekukuļot arī CFU biedrus, kuri saņēmuši brūnas krāsas aploksnes ar 40 000 dolāru (19 440 latiem). Kāds no iesaistītajiem, kas liecinājis par notikušo, pat paguvis aploksnes nofotografēt.
Bin Hamans kandidēja uz FIFA prezidenta amatu, taču pēc apsūdzībām korupcijā savu kandidatūru atsauca.
Skandaloza kļuva arī Vornera sarakste ar FIFA ģenerālsekretāru Žeromu Valkē. Kad sarakste kļuva pieejama plašākai sabiedrībai, Katara tika apsūdzēta nelegālās metodēs, lai šī valsts iegūtu tiesības rīkot 2022.gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīru.
Taču Katara un arī FIFA prezidents Zeps Blaters šīs apsūdzības noraidīja.
Jau vēstīts, ka 1.jūnijā Blaters tika pārvēlēts FIFA prezidenta amatā. 75 gadus vecais Blaters uz četru gadu termiņu tika pārvēlēts ceturto reizi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!