LFF drīzumā gaida lielas organizatoriskas pārmaiņas  (1)

LFF statūtus, lai tie vairāk atbilstu standartizētiem statūtiem, kādi ir gandrīz visās nacionālajās federācijās, paredzēts mainīt 27. janvārī, kad notiks LFF biedru ārkārtas kopsapulce. Turpmāk LFF valdē vairs nedrīkstēs būt arī LFF darbinieki, jaunievēlētais federācijas prezidents nevarēs stāties darbā ar savu komandu un par katru valdes locekli notiks atsevišķs balsojums.

''Pagājušajā LFF biedru kopsapulcē bija jau pirmā versija no FIFA un UEFA par labojumiem, ko mums vajadzētu ieviest. Ja sākotnēji FIFA bija viena ar mums sadarbībā ar šiem statūtiem, tad ar laiku tika iesaistīta arī UEFA,'' pastāstīja LFF ģenerālsekretāra vietnieks Edgars Pukinsks.

''Vajadzēs turpmāk noteikt valdes atbildību. Ja tagad tā atbild par visas federācijas darbību, kas ir loģiski, tad tagad mēs gribam, lai katrs tajā esošais atbildētu par noteiktu segmentu, jo tad futbola sabiedrībai būs vieglāk uztvert, par ko katrs īsti atbild, bet katram valdes loceklim saprast, par ko viņš ir atbildīgs. Pašlaik iznāk tā, ka valdes locekļi paši sev dod norādījumus, kas jāpilda,'' viņš teica.

''Katrs kandidāts valdei būs jāizvirza vairāk nekā vienam LFF biedram un katram kandidātam būs jāiesniedz sava programma, savukārt prezidenta amata kandidātam – kopējs futbola attīstības redzējums,'' sacīja Pukinsks.

2011. gada LFF gadskārtējā konferencē līdzšinējais LFF prezidents Guntis Indriksons paziņoja, ka piesaka savu kandidatūru uz vēl vienu termiņu.

Notiek diskusijas par locekļu skaitu valdē, kur LFF piedāvājums bija 14 personu. ''Taču UEFA uzskata, ka tas ir nedaudz par daudz, tāpēc mēs diskutējam par skaitli 11, kas zīmīgi sakrīt ar spēlētāju skaitu laukumā,'' norādīja Pukinsks. ''Mēs arī diskutējam par komitejām, kādām tām vajadzētu būt jaunajā struktūrā. Varbūt, ka valdes locekļu skaits sakritīs ar komiteju skaitu.''

Pārmaiņas skars arī LFF struktūrvienības, kas patlaban ir sešas – administrācija, Sporta daļa, Izlašu daļa, Sacensību daļa, Organizatoriskā daļa un Attīstības daļa. Paredzams tās pēc augstākstāvošo organizāciju rekomendācijām samazināt līdz četrām.

''Provizoriski plānotās daļas būs administrācija, kas ietvertu finanses, servisu un projektus, Mārketinga un komunikāciju daļa, Sporta daļa, kurā būs arī izlašu komandas. Sporta daļa ir FIFA iniciatīva. Nesen FIFA prezentēja jaunu amatu – tehnisko direktoru, kura pārziņā ideālajā modelī jābūt elites futbolam, masu futbolam, treneru izglītībai un zinātniskajiem pētījumiem. Pašlaik neredzam kādu vienu personu, kura to būtu spējīga darīt, tādēļ saglabāsim vietu vakantu un izvēlējāmies to pārraudzīt pašreizējo LFF ģenerālsekretāru Jāni Mežecki, kuram ir liela pieredze un spēja vadīt,'' klāstīja Pukinsks.

''Sacensību daļā ietilps arī licencēšanas nodaļa, kas citās valstīs darbojas ļoti labi, bet pie mums sadalīta divos blokos – Attīstības daļā [spēlētājiem] līdz 18 gadu vecumam un Sacensību daļā [spēlētājiem] virs 18 gadiem. Tās tagad tiks apvienotas, lai būtu kopēja sistēma. Te ietilps arī klubu un stadionu licencēšana, ko vēlamies pacelt jaunos standartos,'' paskaidroja LFF ģenerālsekretārs vietnieks.

Gadskārtējai konferencei, kurā notiks LFF prezidenta, ģenerālsekretāra un valdes vēlēšanas, jānotiek līdz nākamā gada 1.aprīlim.

Indriksons LFF vada kopš 1996.gada. Valdē pašlaik ir arī LFF viceprezidenti Andris Zorgevics un Juris Gorkšs, valdes locekļi Jānis Bakmanis, Jurijs Bespalovs, Jānis Krūmiņš, Dainis Gudermanis, Āris Ozoliņš, Jānis Skredelis, Juris Silovs, Kārlis Villerušs un Juris Keišs.