UEFA Čempionu līgas ievērojamāko finālu TOP 10  (8)

Tikai divas komandas astoņu mēnešu cīņā "izdzīvos" un 2013.gada 25.maijā tiksies Čempionu līgas finālā jaunajā Vemblija stadionā Anglijā.

Pirms futbola cīņu sākuma portāls "Delfi" piedāvā līdzšinējo UEFA Čempionu līgas (pirms 1992.gada - UEFA Eiropas kausa izcīņa) spilgtāko finālu topu. Veidojot TOP 10, portāls "Delfi" finālus sarindoja gadu secībā, bet sev tīkamāko katrs līdzjutējs var izvēlēties pats.

Pirmais Eiropas kausa fināls vienmēr paliks vēsturē, taču šis fināls vēsturē paliks arī viens no ievērojamākajiem.

"Parc des Princes" stadionā Parīzē jau pirmajās desmit minūtēs Mišels Leblons un Žans Templēns panāca "Stade de Reims" vadību 2:0, taču līdz puslaika beigām Alfredo di Stefano un Ektors Rials izlīdzināja rezultātu. Mišels Idalgo atjaunoja Francijas komandai vadību 62.minūtē, bet fināla vārtu birumu turpināja Manuels Markito un Rials, atnesot "Real Madrid" godpilno pirmo Eiropas kausu ieguvēju titulu.

Visu laiku rezultatīvākais fināls un viens no rezultatīvākajiem mačiem turnīra vēsturē noslēdzās ar "Real Madrid" uzvaru 7:3 pār Frankfurtes "Eintracht".

Glāzgovas "Hampden Park" stadionā sanākušie 127 621 skatītājs necerēja, ka futbolisti sarīkos tādu vārtu birumu. Pirmos vārtus mačā guva "Eintracht", bet tad paraugstundu sarīkoja divas zvaigznes Alfredo di Stefano un Ferencs Puškašs. Pirmā puslaika izskaņā un otrā puslaikā (no 27. līdz 73.minūtei) viņi divatā guva septiņus vārtus (četrus Puškašs un trīs di Stefano). Vācijas klubs atguvās tikai mača izskaņā, kad divi gūtie vārti vairs neko nevarēja mainīt.

Spānijas karaliskais klubs "Real Madrid" Amsterdamas stadionā cerēja atgūt Eiropas spēcīgākās komandas titulu, taču to izcīnīt nepalīdzēja arī leģendārā Ferenca Puškaša gūtais "hat trick" - "Benfica" uzvarēja ar 5:3.

"Real Madrid" bija uzvarējis pirmajos piecos Eiropas kausa turnīros. 1961.gadā "Benfica" kāpa tronī, bet nākamajā gadā finālā "Real Madrid" nespēja gāzt Portugāles komandu no troņa. Fantastiski pirmo puslaiku aizvadīja spāņu kluba zvaigzne Puškašs, panākot vadību 3:2. Taču otrajā puslaikā Mario Kolunja sākumā panāca neizšķirtu, bet tad Eisebio guva divus vārtus, un "Benfica" otro gadu pēc kārtas kļuva par Eiropas spēcīgāko komandu.

1967.gada finālā Glāzgovas "Celtic" galvenais treneris Džoks Steins atrada "pretindi" "Inter" un tās aizsardzībai, uzvarot ar 2:1.

Pirms Lisabonā notikušā fināla "uz papīra" par favorītiem dēvēja "Inter", kuras galvenais treneris Helenio Herera tiek dēvētas par tā saucamās "catenaccio" izgudrotāju. Vēl vairāk "Inter" izredzes uzvarēt palielināja Sandro Macolas jau septītajā minūtē realizētais 11 metru soda sitiens.

Tomēr "Celtic" atrada līdzekli pret dzelžaino itāļu aizsardzību un kļuva par pirmo britu komandu, kura izcīnīja UEFA Eiropas kausu. Otrajā puslaikā Glāzgovas komandai vārtus guva Tomijs Gemmels un Stīvijs Čalmerss.

Divu no pasaules grandu fināls 1994.gadā lika vilties daudziem Katalonijas futbola kluba faniem, jo Spānijas komanda nespēja neko likt pretī "AC Milan" sniegumam - milāniešu uzvara ar 4:0 (2:0).

Johana Kruifa vadītā "Barcelona" bija neapšaubāms fināla favorīts, un spāņi pēc tikko kļūšanas par Spānijas čempioniem cerēja izcīnīt savu otro Čempionu līgas titulu trīs gadu laikā. Pirms fināla pretinieku neveiksmes vēl vairāk palielināja "Barcelona" favorīta statusu - "AC Milan" diskvalifikācijas dēļ nevarēja palīdzēt Franko Barēzi un Alesandro Kostakurta, bet leģendārais Marko van Bastens un tobrīd pasaules dārgākais futbolists Džanluidži Lentīni bija guvuši savainojumus. Vēl mazākas "AC Milan" izredzes bija dēļ tobrīd esošā leģionāru limita, un galvenajam trenerim Fabio Kapello malā bija jāatstāj Florins Radučoi, Žans Pjērs Papēns un Braians Laudrups.

Tomēr septiņu pamatsastāva spēlētāju izkrišana nesalauza "AC Milan", kuras rindās vienu no saviem labākajiem mačiem aizvadīja Dejans Savičevičs. Kapello izstrādātā taktika deva augļus jau pirmajā puslaikā, kad Daniele Masaro guva divus vārtus. Sākumā Savičevičs pēc sologājiena pa labo malu atdeva lielisku piespēli Masaro, bet puslaika izskaņā pēc Roberto Donadoni meistarklases Masaro guva savus otros vārtus.

Uzreiz pēc pārtraukuma Savičevičs izmantoja "Barcelona" aizsargu kļūdu, bet pēc piecām minūtēm pēc Savičeviča sitiena bumba trāpīja pa pārliktni, bet pirmais pie tās bija Marsels Desaī - 4:0. Pēc spēles daudzi futbola eksperti finālā izcēla tieši izcilo Kapello taktiku un komandas spēli, kas ļāva "AC Milan" triumfēt.

Iepriekšējās sezonas uzvarētāji "Juventus" futbolisti bija galvenie favorīti arī 1997.gada finālā, tomēr notikumu gaitā iejaucās Otmāra Hicfelda vadītā Dortmundes "Borussia" - Vācijas klubs uzvarēja ar 3:1 un līdz šim vienīgo reizi komandas vēsturē triumfēja Čempionu līgā.

Minhenē notikušajā finālā par galveno varoni kļuva Karlhaincs Ridle, kurš pirmajā puslaikā piecu minūšu laikā guva divus vārtus. 64.minūtē fantastiskus vārtus ar papēdi guva Alesandra del Pjero, dodot "Juventus" cerību paglābties, bet pēc septiņām minūtēm Turīnas klubs iekrita pretuzbrukumā, un tikko uz maiņu iznākušais Larss Rikens burtiski ar savu pirmo pieskārienu mačā bumbai skaisti pārmeta bumbu pāri "Juventus" vārtsargam Andželo Peruci.

Viens no visu laiku neaizmirstamākajiem un neticamākajiem fināliem, kurā "Manchester United" mača izskaņā apbēdināja "Bayern" un uzvarēja ar 2:1.

Spēlējot bez diskvalificētajiem Roja Kīna un Pola Skoulza, Barselonas "Nou Camp" stadionā spēles lielāko daļu "Manchester United" nespēja neko likt pretī labi organizētajai "Bayern" spēlei. Jau spēles sestajā minūtē Mario Baslers izvirzīja "Bayern" vadībā, un Minhenes klubs dominēja laukumā, neizmantojot daudzas iespējas palielināt pārsvaru.

Lai kļūtu par čempioniem, "Bayern" pietrūka tikai trīs minūtes, ko tiesnesis bija pielicis kā kompensācijas laiku otrajā puslaikā. 90:36 minūtē Tedijs Šeringems izlīdzināja rezultātu, bet pēc divām minūtēm Ūle Gunnars Sulšjērs atnesa mančestriešiem vienu no fantastiskākajām uzvarām kluba vēsturē.

Glāzgovā notikušajā 2002.gada Čempionu līgas finālā aizraujošā cīņā Spānijas karaliskais klubs "Real Madrid" pārspēja ar 2:1 (2:1) tobrīd vienu no spēcīgākajiem vācu klubiem Lēverkūzenas "Bayer".

Jau mača sākums izvērtās "vētrains" - astotajā minūtē Rauls izmantoja izdevību un apspēlēja pretinieku vārtsargu Hansu Jorgu Butu, bet 13.minūtē Lusiu pēc centrējuma ar galvu panāca 1:1.

Uzvaru Madrides klubam atnesa Francijas futbola leģenda Zinedins Zidāns, gūstot vienus no skaistākajiem vārtiem Čempionu līgas vēsturē. 45.minūtē kreisajā malā Robert Karlušs pamanījās tomēr izdarīt piespēli, un Zidāns netālu no soda laukuma līnijas ar spēcīgu sitienu no gaisa pārspēja Butu.

2005.gadā desmito reizi turnīra vēsturē uzvarētāja noskaidrošanai nācās izpildīt 11 metru sitienu sēriju, un tajā "Liverpool" futbolisti, kas pamatlaikā fantastiskā kārtā atspēlējās, bija pārāki pār "AC Milan".

"Liverpool" galvenais treneris Rafaels Benitess spēles sākumā izvēlējās taktiku, kas pilnībā izgāzās - jau pirmajā minūtē Paolo Maldīni guva vārtus milāniešiem, bet līdz pārtraukumam Ernans Krespo panāca jau 3:0.

Tomēr pārtraukumā "Liverpool" izmainījās pilnībā, Benitess pārgāja uz līdz šim neizmantoto 3-4-2-1 taktiku, kas deva augļus. Otrā puslaika vidū sešu minūšu laikā Stīvens Džerards, Vladimirs Šmicers un Ksavi Alonso izlīdzināja rezultātu, kas nemainījās vairs pamatlaikā un papildlaikā. Pēcspēles sitienos "Liverpool" uzvarēja ar 3:2, kas tādējādi kļuva par pirmo komandu turnīra vēsturē, kas finālā atspēlējusies no 0:3.

2009.gada fināla atkārtojumā "Manchester United" renovētajā Vemblija stadionā gribēja revanšēties par divus gadus seniem notikumiem, tomēr "atriebties" neizdevās - Katalonijas klubs uzvarēja ar 3:1.

Līdzīgi kā 2009.gadā, "Manchester United" iesāka teicami maču, bet "Barcelona" pamodās un 27.minūtē Pedro Rodrigess guva pirmos vārtus. Veina Rūnija gūtie vārti pirmā puslaika izskaņā deva Mančestras klubam cerības, taču "Barcelona" pilnībā dominēja otrajā puslaikā un pelnīti izcīnīja uzvaru. Otrajā puslaikā izcēlās Lionels Messi un Davids Vilja, bet "Barcelona" izcīnīja trešos titulu pēdējo sešu gadu laikā.