Pētījumu centra "YouGov" aptauja liecina, ka 53% vāciešu vēlas stingras ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, kura atbalsta Ukrainas austrumos esošās krievu algotņu un viņu vietējo līdzskrējēju bruņotās bandas.
Pirmdien un otrdien veiktajā aptaujā pret sankcijām iestājās tikai 26% vāciešu. Tajā pašā laikā tikai 26% aptaujāto atbalsta Krievijas banku kontu iesaldēšanu Rietumos, bet to noraida 30% no 1070 respondentiem.
Maz ir arī tādu, kas atbalsta Vācijas militāru iesaistīšanos Ukrainas krīzē. Pret militāru palīdzību Ukrainas valdībai izteikušies 64% vāciešu, bet to atbalstījuši vien 18%.
Līdzīgi uzskati ir arī par diplomātisko attiecību saraušanu ar Krieviju. To atbalsta 22% aptaujāto, bet pret to iebilst 62%.
Savukārt finansiālā atbalsta sniegšanu Kijevai atbalsta 40% respondentu, bet pret to iebilst 36%.
Pēc lidmašīnas notriekšanas Austrumukrainā un 298 cilvēku bojāejas debates par sankcijām strauji pieņēmušās spēkā.
Tomēr Briselē otrdien notikušajā Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru sanāksmē amatpersonas joprojām nespēja vienoties par ekonomiskām sankcijām pret Krieviju.
Ministri tikai vienojās izveidot jaunu plašāku Krievijas personu un organizāciju sarakstu, pret kurām vērst sankcijas. Tomēr daudzas ES valstis nevēlas ieņemt stingru nostāju pret Krieviju, jo tā ir galvenā naftas produktu un dabasgāzes piegādātāja.
Tajā pašā laikā daudzi vadošie Vācijas politiķi aicina atcelt Krievijā paredzēto 2018.gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīru futbolā un pārcelt to uz kādu citu valsti.
"Valsts, kas nevar garantēt pat [drošu] lidmašīnas pārlidošanu, nevar organizēt Pasaules kausa izcīņas finālturnīru futbolā," paziņoja kristīgo demokrātu un viņu Bavārijas meitaspartijas - Kristīgi sociālās savienības (CDU/CSU) - Bundestāga frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Mihaels Fuhs.
Viņš norādīja, ka Krievija "nav piemērota" finālturnīra organizēšanai, un ieteica to organizēt 2014.gada kausa ieguvējai Vācijai.
"Nevar rīkot Pasaules kausa izcīņas finālturnīru futbolā valstī, kas pārkāpj starptautiskās tiesības, lai anektētu citas valsts teritoriju," piekrita Vācijas Zaļās partijas politiķis Folkers Beks.
"Krievijas izvēlēšanās par organizatoru bija pretrunīga jau pirms Ukrainas krīzes, jo Kremlis jau gadiem apspiež pilsoņu cilvēktiesības," piebilda Bundestāga "zaļo" frakcijas priekšsēdētāja Marīluīze Beka, norādot, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins "nav cienīgs namatēvs."
Starptautiskā Futbola federāciju asociācija (FIFA), kas pārrauga futbola finālturnīru, līdz šim debatēs nav iesaistījusies.
FIFA šobrīd izmeklē iespējamo korupciju, kas varētu būt ietekmējusi pirms četriem gadiem pieņemto lēmumu par 2018.gada spēļu organizētāju izvēlēties Krieviju. Izmeklēšanas rezultāti tiks publiskoti tikai septembrī.
"Nesaskatu nekādu saistību. Tās ir dažādas lietas. Tas neietekmēs Pasaules kausa izcīņas finālturnīru futbolā," runas par iespējamo finālturnīra norises vietas maiņu komentējis Krievijas sporta ministrs Vitālijs Mutko.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
