Pašlaik 44 gadus vecā Džuriča pasaules apceļošana sākās ar bijušās Dienvidslāvijas pamešanu, kad sportists pārcēlās uz Zviedriju. Atpakaļ dzimtenē Džuričs nevarēja atgriezties, jo Dienvidslāvijā bija sācies karš, bet pēc federatīvās republikas izjukšanas 1992.gada olimpiskajās spēlēs Barselonā viņš tika aicināts pārstāvēt Bosniju un Hercegovinu kā kanoe airētājs.
Olimpiādes norises vietu cauri Eiropai Džuričs sasniedza ar "stopiem".
Singapūrā Džuričs sāka spēlēt 1999.gadā, bet tās nacionālajā izlasē debitēja 37 gadu vecumā. Singapūras čempionātā viņš kopā guva 330 vārtus, kas ir lielākais skaits, ko jebkurā no nacionālajām pasaules līgām iesitis kāds joprojām aktīvais futbolists. Karjeras pēdējos gados viņš pārstāvēja Tempaizas "Rovers" vienību.
Tāpat viņš Singapūrā guvis 46 vārtus kausa izcīņā un deviņas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju.
"Šis ir emocionāls brīdis. Esmu daudz ko piedzīvojis. Tas nav viegli. Ir pienācis grūts brīdis, taču profesionāla futbolista karjera ir beigusies, un gatavojos kam jaunam," paudis sportists.
Pēc Singapūras pilsonības pieņemšanas viņš valstsvienībā paguva piedalīties 53 mačos, gūstot 24 vārtus, palīdzot izlasei divreiz kļūt par Dienvidaustrumāzijas čempioni.
Savus pēdējos vārtus izlasē Džuričs guva 2012.gadā mačā pret Malaiziju, kad bija 42 gadus un 105 dienas vecs. Nacionālajās izlasēs pasaulē lielākā vecumā precīzi sitis vienīgi Virdžīnu salu pārstāvis Kītrojs Korneliuss, kurš 2011.gadā izcēlās, kad bija 43 gadus vecs.
"Es uzstādīju dažus rekordus, un tie paliks uz visiem laikiem," atceras Džuričs. "Esmu lepns par sevi, ko esmu izdarījis, bet man tas neko nenozīmē. Tas bija veltījums ļaudīm un maniem bērniem. Būs grūti pēc tam celties no rītiem ar apziņu, ka nebūs puišu un ģērbtuvju, kā arī treniņu un gatavošanās nākamajām spēlēm."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!