Starptautiskā Futbola federāciju asociācija (FIFA) publicēs bijušā ASV federālā prokurora Maikla Garsijas pretrunīgo un jūtīgo ziņojumu saistībā ar korupcijas aizdomām cīņā par 2018. un 2022.gada Pasaules kausa norises tiesību iegūšanu, piektdien atklāja organizācijas prezidents Zeps Blaters.
Iepriekš FIFA uzskatīja, ka ziņojums nedrīkst tapt publiskots, jo tajā tiktu aizklāti liecinieku vārdi, tāpēc tika nolemts, ka tas tiks publicēts nedaudz citādākā versijā, kas aizsargās viņu identitātes.
"Lai nonāktu līdz šim solim, bija jānoiet tāls ceļš, un saprotu tos cilvēkus, kuri bija kritiski pret mums," izteicās Blaters. "Šis ziņojums kļuva par barjeru tam, lai mēs atgūtu uzticību un pārliecību."
Lēmums publiskot ziņojumu tika pieņemts vienbalsīgi, taču tas kļūs pieejams tikai pēc tam, kad tiks pabeigta nesen pēc FIFA iniciatīvas Šveicē sāktā kriminālizmeklēšana pret trim ziņojumā pieminētām personām. Neoficiāla informācija liecina, ka zem izmeklētāju lupas nokļuvis FIFA viceprezidents Anhels Marija Viljars no Spānijas, kā arī vēl divi pašreizējie FIFA valdes locekļi - Mišels Dogs no Beļģijas un taizemietis Voravi Makudi.
Jau vēstīts, ka ziņojuma autors Garsija trešdien paziņoja par atkāpšanos no organizācijas korupcijas izmeklēšanas vadītāja posteņa, jo FIFA noraidīja viņa apelāciju, kurā viņš apšaubīja FIFA lēmumu paša izmeklētajā skandālā saistībā ar 2018. un 2022.gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra rīkotāju noteikšanu. Bijušais ASV prokurors norādīja, ka pasaules vadošajai futbola organizācijai trūkst līdera.
2018.gadā Pasaules kauss iecerēts Krievijā, bet četrus gadus vēlāk tas norisināsies Katarā. Abas rīkotājvalstis iepriekš saskārušās ar bargu kritiku, turklāt netiek izslēgts, ka tās tiesības rīkot turnīru ieguvušas korupcijas ceļā.
Pie viena Blaters piektdien paziņoja, ka FIFA nepārskatīs balsojumu par 2018. un 2020.gada Pasaules kausa rīkošanas piešķiršanu attiecīgi Krievijai un Katarai.
Balstoties uz Garsijas 18 mēnešus ilgās izmeklēšanas rezultātiem, FIFA Ētikas komiteja novembra vidū secināja, ka saistībā ar abām Pasaules kausu norises vietām nav jēgas rīkot jaunu balsojumu, jo vienkārši trūkst pierādījumu tam, ka kaut kas tiešām darīts nepareizi, kad valstis 2010.gadā tika pie iespējas organizēt prestižās sacensības.
Pats Garsija par Ētikas komitejas lēmumu pauda asu kritiku. Viņš uzskata, ka daudzi viņa apkopotie fakti tikuši nepareizi interpretēti, kas novedis pie greiziem secinājumiem.
Ētikas komiteja uzskata, ka izmeklēšanas laikā nav atrasti iemesli, kuru dēļ līdzīgu balsojumu procesuālā gaita nākotnē būtu jāmaina. Tāpat jebkādās prettiesiskās darbībās tika attaisnots Blaters.
Kā zināms, pēc pieciem gadiem, kad FIFA lems par 2026.gada Pasaules kausa rīkotāju likteni, organizatorus noteiks FIFA kongress, nevis FIFA izpildkomiteja, kā tas bija līdz šim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
