Savulaik Sļesarčuks spēlēja "Skonto" un "Ventspils" rindās, bet karjeras lielāko daļu aizvadījis Baltkrievijā, kur viņam tagad ir arī ģimene. Interesanti, ka savulaik Sļesarčuka tēvs no Baltkrievijas pārcēlās uz Latviju, kur apprecējās, bet tagad futbolists atgriezies savu senču dzimtenē. Kā norāda futbolists, pašam diezgan dīvaina situācija dzīvē – Baltkrievijā viņš nejūtas kā savējais, bet Latvijā viņu uzskata par baltkrievu.
Runājot par savu karjeru, futbolists runā atklātu valodu un neslēpj, ka, iespējams, sava rakstura dēļ viņam nav bijusi pārāk spoža karjera. "Savulaik iznāca neliela roku izvicināšana ar "Skonto" galveno treneri Aleksandru Starkovu, kurš mani nosēdināja dziļā rezervē, bet pēc tam pat atskaitīja no komandas. Biju jauns un "lecīgs". Starkovs atklāti pateica, ka mani "nopūdēs". Pēc tam praktiski netiku Latvijas izlasē, kur viņš noteica toni. Klubs mani izlika pārdošanā par 100 000 ASV dolāru. Skaidrs, ka Latvijā neviens tādu summu par mani nevarēja samaksāt."
"1997.gadā Eirokausos "Skonto" sīvā cīņā zaudēja "Barcelona", un kopš tās dienas Latvijas futbolā ir viens Dievs – treneris Starkovs. Toreiz biju rezervē, man nedeva iespēju, lai gan man priekšā bija divi labi uzbrucēji – Pahars un Verpakovskis," saka Sļesarčuks. "Vēlāk Latvija tika uz EURO 2004 un ilgi viņi domāja, ka ir spēcīgāki par baltkrieviem. Tiesa, tagad droši vien viņi tā vairs nedomā. Latvijā tagad futbols ir bērnu līmenī. Naudas nav. Katastrofa. Futbola federācija – kaut kāds "utu kantoris". Līgumu vietā futbolistiem tiek dotas baltas lapas – bez summām, bez datiem. Bardaks. Lūdzu, Eiropa…"