FIFA kongresā pabijušais Tikmers: milzīgais UEFA spiediens balsot pret Blateru neko nedeva  (15)

Ceturtdien un piektdien skandalozi risinājās 65.FIFA kongress. Kā zināms, dienu pirms tā sākuma korupcijas lietas ietvaros tika arestētas septiņas augsta līmeņa tā amatpersonas.

Neskatoties uz skandālu, pretrunīgi vērtētais Blaters jau uz savu piekto termiņu tika pārvēlēts FIFA prezidenta amatā.

Latviju FIFA kongresā pārstāvēja Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Guntis Indriksons, ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis, kā arī valsts sektora pārstāvis LFF valdē, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs un olimpiskais vicečempions Žoržs Tikmers.

"Neko vairāk par medijos ziņoto [saistībā ar arestiem] nezinājām. Piemēram, nezinājām pat par it kā ievietoto spridzekli kongresa norises ēkā - mums vienkārši darbs tika pārtraukts, aizbildinoties ar pusdienu pārtraukumu, kaut gan pulkstenis rādīja vien 11.30 un bija tam nedaudz par agru," notikumus kongresā atcerējās Tikmers. "Tikai pēc tam pienāca jautājumi no Latvijas, kas jums tur ir ar to bumbu. Medijos bieži vien daudz ko var uzzināt ātrāk."

"Ikvienu kongresa delegātu, ieskaitot mūs, uztrauca kongresa priekšvakara notikumi. Ir šoks, ja dienu pirms kongresa tiek arestētas septiņas augsta ranga amatpersonas. Iepriekš sportā ar ko tādu nebiju saskāries," pauda Tikmers. "Skaidrs, ka tāda organizācija kā FIFA, kuras gada budžets sastāda aptuveni 1,4 miljardus dolāru, ir ļoti ietekmīga. Izmeklēšana FIFA iekšienē ilga jau vairākus gadus, un arī pērnajā kongresā bija starpziņojums par izmeklēšanas gaitu. Tas ir pašattīrīšanās procesu sākums, kas palīdzēs nesagraut šīs lielākās sporta organizācijas tēlu un ietekmi pasaulē."

Kā ziņots, piektdien UEFA izskatīja jautājumu par iespēju boikotēt kongresu un prezidenta vēlēšanu pārcelšanu par sešiem mēnešiem, tomēr šāds radikāls solis netika atbalstīts.

"Piedalījāmies arī UEFA sanāksmē. Tādas pirms katra kongresa notiek visām konfederācijām. Uz to neieradās Blatera kungs, bet Jordānijas princis bija un nolasīja savu ziņojumu," stāstīja Tikmers. "Jautājumu par boikotu un vēlēšanu pārcelšanu iepriekšējā dienā izteica UEFA valde, bet tāds kopējā sanāksmē netika atbalstīts."

Kā zināms, Blatera vienīgais oponents vēlēšanās bija Jordānijas princis Ali bin al Huseins, kurš ir arī FIFA viceprezidents.

Pirmajā vēlēšanu kārtā par Blateru nobalsoja 133 vēlētāji, bet 73 balsis tika atdotas par Jordānijas princi. Lai kandidātu ievēlētu jau pirmajā kārtā, par viņu bija jānobalso divām trešdaļām vēlētāju, taču neviens no kandidātiem tik lielu atbalstu nesaņēma. Zīmīgi, ka Blateram līdz šai robežai pietrūka vien septiņu balsu.

Turpinājumā bija paredzēts veikt otro vēlēšanu kārtu, kurā pietiktu vien ar balsu pārsvaru pār savu konkurentu, taču Ali bin al Huseins atsauca savu kandidatūru.

"No UEFA vadības puses bija jūtams ļoti spēcīgs spiediens nebalsot par Blateru. Vairāku nacionālo federāciju pārstāvji bija kategoriski pret viņa kandidatūru, aicinot balsot par alternatīvo kandidātu," atklāja Tikmers. "Tomēr, manuprāt, šāds spiediens neko nedeva - beigās izrādījās, ka balsis tika savāktas krietni mazāk, nekā domāts."

"Blateram pietrūka vien septiņu balsu. Pēc pirmās kārtas bija 15 minūšu pauze, tad prezidenta konkurents uzkāpa tribīnē, pavēstot, ka no sacensības izstājas, visiem ekonomējot aptuveni divas ar pusi stundas laika," stāstīja Tikmers.

Kā atklāja Tikmers, iepriekš LFF valde bija lēmusi, ka FIFA prezidenta vēlēšanās atbalstīs Blateru, bet pēc notikušajiem arestiem lēmumu nemainīja.

Darbu FIFA Blaters sāka 1975.gadā kā tehniskais direktors, bet pēc sešiem gadiem viņš kļuva par ģenerālsekretāru, kā pienākumus pildīja līdz brīdim, kad viņu 1998.gadā ievēlēja par prezidentu.

Tiesa, ilgais termiņš FIFA prezidenta amatā ir ierasta lieta, piemēram francūzis Žils Rimē to vadīja 33 gadus (1921.-1954.), bet brazīlietis Žoau Avelanžs savus pienākumus pirms Blatera pildīja 24 gadus (1974.-1998.).