Viens no kandidātiem uz Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) prezidenta amatu maijā notikušajās vēlēšanās Jordānijas princis Ali bin al Huseins oficiāli paziņojis par savu kandidēšanu nākamā gada februārī gaidāmajās ārkārtas vēlēšanās.
"Stāvu šeit šajā senajā vietā mūžīgās Ammānas sirdī, lai atkal paziņotu par savu kandidatūru FIFA prezidenta amatam," uzrunā saviem atbalstītājiem teica Huseins, kurš uzstājās Jordānijas pilsētas romiešu amfiteātra drupās.
Kā pauž Jordānijas princis, viņš vēlas iesākt to, ko sācis, kandidējot iepriekšējās vēlēšanās.
"Pirms desmit mēnešiem es biju vienīgais, kurš uzdrīkstējās konkurēt ar Zepu Blateru FIFA prezidenta amatam. Toreiz kandidēju, jo ticu, ka FIFA ir nepieciešamas pārmaiņas. Man bija drosme cīnīties brīdī, kad citiem bija bail," paziņoja Huseins.
Tāpat jordānietis uzskata, ka pēc Blatera paziņojuma par atkāpšanos daudzi FIFA cīnoties tikai par to, lai saglabātu savu amatu.
"Mani draugi, pirmajās vēlēšanās nekandidēju tā dēļ, lai kādam nodrošinātu vietu organizācijā. Šīm vēlēšanām ir jābūt par futbolu, nevis personiskajām ambīcijām. Mēs esam gājuši pārāk garu ceļu, lai tagad izstātos," teica Huseins.
Kā zināms, jūlija beigās Eiropas Futbola federāciju asociācija (UEFA) paziņoja, ka tās prezidents Mišels Platinī arī kandidēs FIFA prezidenta vēlēšanām.
Jauno prezidentu ievēlēs 26. februārī, kad norisināsies FIFA ārkārtas kongress.
Kandidātu pieteikumi FIFA prezidenta vēlēšanām jāiesniedz līdz 26.oktobrim, bet līdz šim publiski vēlmi kandidēt izteikuši arī bijušais FIFA viceprezidents Čuns Mondžons no Dienvidkorejas, Libērijas Futbola federācijas prezidents Musa Bilitijs, kā arī kādreizējā brazīliešu futbola zvaigzne Ziku, kuriem gan visiem pirms tam jāsaņem kā minimums piecu federāciju atbalsts, lai varētu iesniegt savas kandidatūras.
Kā zināms, lielo korupcijas skandālu dēļ, kuros apsūdzēti 18 cilvēki, FIFA prezidents Blaters 2. jūnijā negaidīti pavēstīja par atkāpšanos no amata, lai gan maija beigās notikušā kongresa laikā viņš tika pārvēlēts jau uz savu piekto termiņu.
Jau vēstīts, ka maija beigās 65. FIFA kongresa priekšvakarā tika veikti vairāki organizācijas amatpersonu aresti. Viņi tika vainoti par kukuļu ņemšanu vairāk nekā 100 miljonu dolāru apmērā, atlīdzībā piešķirot sponsorēšanas un mārketinga tiesības, kā arī iespējas organizēt dažādus turnīrus, ieskaitot Pasaules kausu.
Jau pērnajā novembrī izskanēja informācija, ka tiek izmeklēta piecu FIFA amatpersonu saistība ar korupcijas aizdomām cīņā par 2018. un 2022.gada Pasaules kausa norises tiesību iegūšanu.
2018. gadā Pasaules kausam iecerēts notikt Krievijā, kamēr četrus gadus vēlāk tas norisināsies Katarā. Abas rīkotājvalstis iepriekš saskārušās ar bargu kritiku, turklāt netiek izslēgts, ka tās tiesības rīkot turnīru ieguvušas korupcijas ceļā. Maijā FIFA piemeklēja milzīgs korupcijas skandāls, kurā Šveices varas iestādes veic pārbaudi arī par to, kā Krievija un Katara ieguva tiesības rīkot finālturnīrus.
Kukuļdošanas skandālos tiek vainotas vairākas pašreizējās un bijušās FIFA amatpersonas, kā arī ar biznesu saistīti cilvēki. Jūlija sākumā ASV pieprasīja izdot Šveicē arestētās septiņas amatpersonas.
Kopumā ASV par kukuļņemšanu vairāk nekā 150 miljonu dolāru apmērā apsūdzības izvirzījušas 18 cilvēkiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
