Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) prezidents Mišels Platinī naudu no Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) saņēmis likumīgi - kā atalgojumu par padarīto darbu, atklājusi pati amatpersona.
Kā zināms, pagājušā nedēļā Šveices ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu pret FIFA prezidentu Zepu Blateru.
Šajā lietā iesaistīts arī Platinī, kurš ticis iztaujāts par dažādu maksājumu saņemšanu no Blatera. Tiek vēstīts, ka Platinī par saviem pakalpojumiem no FIFA prezidenta saņēmis aptuveni 1,8 miljonus eiro.
"No 1998. līdz 2002.gadam strādāju par Blatera padomdevēju vairākās ar futbolu saistītās lietās, piemēram, ar starptautisko sacensību kalendāru. Tas bija pilna laika darbs. Kā jau skaidroju Šveices varasiestādēm, saņēmu atrunāto samaksu tikai par to četru gadu darbu. Protams, visa saņemtā alga tika deklarēta attiecīgajās iestādēs," atklāja Platinī.
Lai gan darba pienākumus Platinī veicis gadsimtu mijā, tomēr francūzis algu esot saņēmis tikai 2011.gadā, tajā pašā, kad Blaters atkārtoti tika ievēlēts par FIFA prezidentu.
"Kā mani informēja Blatera kungs, toreiz nevarēju saņemt atalgojumu tālaika FIFA finansiālās situācijas dēļ. Man nebija šaubu, ka tā nauda man galu galā tiks izmaksāta, līdz ar to es aktīvi to nepieprasīju. Visu naudu, ko saņēmu, deklarēju Šveicē un nomaksāju nodokļus," uzsvēra francūzis.
"Kā jau teicu, naudu saņēmu brīdī, kad to pieprasīju no FIFA. Fakts, ka tas notika dažus mēnešus pirms FIFA prezidenta vēlēšanām, ir mazsvarīgs, jo nebiju plānojis kandidēt. Biju ļoti laimīgs, ka togad martā tiku atkārtoti ievēlēts par UEFA prezidentu," piebilda Platinī.
Tāpat UEFA prezidents FIFA Ētikas komisijai apliecinājis, ka ir gatavs sniegt paskaidrojumus šajā lietā.
"Nebaidos no diskvalifikācijas, jo neesmu darījis neko nepareizu. Tāpat pret mani nav ierosināta krimināllieta. Tiku nopratināts tikai kā persona, kam ir informācija, un es pilnvērtīgi sadarbojos ar viņiem," bilda Platinī.
Turpretī FIFA ziņojumā par finansiālo stāvokli laika posmā no 1999. līdz 2002.gadam minēts, ka organizācijai šī laika posma noslēgumā "bijis 115 miljonu Šveices franku (105 miljonu eiro) pārpalikums". Šāds pārpalikums radies, neskatoties uz to, ka FIFA deviņdesmito gadu sadarbības partnere Šveices mediju un mārketinga kompānija ISL piedzīvoja bankrotu.
"Lai gan FIFA strādā ar četru gadu cikliem, bet pēdējā gadā bija finanšu kritums, tāpat 2002.gadā finansiālā situācija bija pietiekami laba, lai veiktu šādu maksājumu. FIFA nebija nekādu finansiālo problēmu," medijiem atklājusi anonīma persona, kura šajā laika periodā strādāja ar organizācijas finansēm.
Tikmēr Šveices prokuratūras pārstāvis Mihaels Laubers otrdien pauda, ka Platinī šajā lietā "ir statuss starp liecinieku un apsūdzēto".
Jau vēstīts, ka maija beigās 65.FIFA kongresa priekšvakarā tika veikti vairāki organizācijas amatpersonu aresti. Viņi tika vainoti par kukuļu ņemšanu vairāk nekā 100 miljonu dolāru apmērā, atlīdzībā piešķirot sponsorēšanas un mārketinga tiesības, kā arī iespējas organizēt dažādus turnīrus, ieskaitot Pasaules kausu.
Par spīti korupcijas skandāliem, maijā notikušajā kongresā atkārtoti prezidenta amatā tika ievēlēts Blaters, kurš iesāka jau savu piekto termiņu. Tiesa, viņš 2.jūnijā negaidīti pavēstīja par atkāpšanos no amata. Jauno prezidentu ievēlēs 26.februārī, kad norisināsies FIFA ārkārtas kongress.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
