Pasaules futbols uz kādu laiku palicis bez vadības, jo astoņu gadu sodu pirmdien saņēma Starptautiskās Futbola federāciju apvienības (FIFA) prezidents Zeps Blaters un Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) prezidents Mišels Platinī.
Amatpersonām diskvlaifikāciju piesprieda FIFA Ētikas komisija, kas izskatīja kādu aizdomīgu darījumu. Blaters un Platinī jau iepriekš noliedza savu vainu notikušajā, un, visticamāk, savu sodu apstrīdēs.
Abām augstajām amatpersonām tāpat nāksies samaksāt soda naudu: Blateram būs jāšķiras no 50 000 Šveices frankiem, bet Platinī – 80 000 Šveices frankiem.
Tādējādi Platinī nevarēs kandidēt uz FIFA prezidenta amatu, kura vēlēšanas risināsies nākamā gada sākumā. Abas pasaules vadošās futbola amatpersonas sodītas par aizdomīgo maksājumu divu miljonu Šveices franku apmērā, ko no FIFA savulaik saņēma Platinī.
Kā norāda FIFA Ētikas komisija, FIFA veiktajam maksājumam "nav legāla pamata". Platinī un Blatera veiktie skaidrojumi, ka abu pušu starpā bijusi "mutiska vienošanās" par maksājumu nav bijuši pietiekami nopietni. Savukārt Blatera rīcība lietas izskatīšanas laikā nav atbildusi ētikas standartiem, un abu amatpersonu darbība vērtējama kā "interešu konflikts".
Tomēr FIFA norāda, ka apstākļu noskaidrošanas laikā nav savākti pietiekami daudz pierādījumu, lai šo maksājumu varētu saukt par "kukuli".
Platinī un Blaters oktobra sākumā saņēma 90 dienu pagaidu diskvalifikāciju. Sods piešķirts par aizdomīgo maksājumu 2011. gadā, kad Blaters samaksāja Platinī divus miljonus Šveices franku par "darbu FIFA, kas veikts no 1999.-2002. gadam".
79 gadus vecais Blaters vada FIFA kopš 1998. gada. Tieši Blatera laikā pasaules futbols kļuvis par komerciāli ienesīgu sporta veidu, taču arī viņa valdīšanas laiks saistās ar daudziem korupcijas skandāliem. Daudzie skandāli bija par pamatu tam, lai Blaters vasarā tikai dažas dienas pēc savas kārtējās ievēlēšanas FIFA prezidenta amatā paziņotu par atkāpšanos.
Tikmēr trīskārtējais Eiropas gada labākā futbolista balvas ieguvējs un bijušais Francijas izlases kapteinis Platinī tika uzskatīts par Blatera pēcteci, taču tagad viņš nedrīkstēs kandidēt uz šo amatu. Platinī Eiropas futbolu vada kopš 2007. gada.
Pēdējos gados saistībā ar FIFA bijuši vairāki korupcijas skandāli, bet šogad ASV un Šveices varas iestādes veikušas daudz arestu, aizturot daudzas ietekmīgas FIFA amatpersonas.
ASV varas iestādes šobrīd izvirzījušas apsūdzības 38 futbola amatpersonām par kopumā 200 miljonu ASV dolāru lieliem kukuļiem saistībā ar televīzijas un mārketinga darījumiem. Savukārt Šveices prokuratūra izmeklē ne tikai FIFA korupcijas lietas, bet arī 2018. un 2022. gada pasaules kausa rīkošanas uzticēšanu Krievijai un Katarai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
