'Futbola mājas': apsildāms mākslīgais laukums, unikāla būvakustika, šautuve un 5500 skatītāju vietas  (32)

Latvijas Futbola federācija (LFF) par jauna stadiona būvniecību runā jau gadiem, bet pirmie mēģinājumi bija nesekmīgi. Pagājušā gadā jaunā stadiona jeb "Futbola mājas" projekts izkustējās no vietas, gada nogalē tika saņemta būvatļauja, un drīzumā varētu arī sākties iedzīvotājiem redzami būvdarbi. Līdz tam gan vēl nāksies nedaudz pagaidīt, jo Rīgas domes gaiteņos vēl jāveic dažas saskaņošanas, kā arī LFF Valdei jāapstiprina finansējuma modelis, kas varētu notikt februāra otrajā pusē, portālam "Delfi" skaidroja projekta "kūrētāji" - LFF Infrastruktūras attīstības komitejas priekšsēdētājs Vladimirs Žuks, LFF Infrastruktūras attīstības komitejas loceklis Guntars Indriksons un LFF izpilddirektors Edgars Pukinsks.

2015. gada martā LFF amatpersonas solīja, ka uzreiz pēc gadu mijas janvārī sākšoties darbi, taču pagaidām stadiona teritorijā neviena no daudzām vecajām būvēm nav nojaukta. Indriksons gan steidz mierināt pesimistus un apgalvo, ka no "termiņiem neviens neatpaliek". Kādi ir šie būvniecības starpposmu termiņi, amatpersonas gan nevēlas atklāt, joprojām stingri pieturoties tikai pie viena, galējā termiņa - 2017. gada 31. maijs, kad plānots atvērt "Futbola mājas".

"Janvāris bija diezgan auksts. Mēs no grafika, kas ir gala termiņš 2017. gada maijs, neatpaliekam un šis termiņš nepārceļas. Tas, kā mēs plānojam darbu ar būvkompāniju, un kā tas notiek, tas attiecīgi tiek pakārtots gala termiņam. Darbs iet pēc plāna," mierina Indriksons.

2015. gadā LFF noslēdza līgumu ar būvkompāniju "Arčers", kas būs galvenais būvnieks, taču, kā noprotams un kā tas ir daudzos citos projektos, būs vēl vairāki apakšbūvnieki. Šobrīd līgums ar "Arčers" esot noslēgts pēc "atvērtās grāmatas" principa, kopējās izmaksas tiek lēstas 13,5 miljonu eiro apmērā. Tomēr, paredzot dažādus izmaksu scenārijus, LFF budžetu plāno no 12,204 miljoniem eiro līdz 14,916 miljoniem eiro. Lai gan LFF vadība solīja, ka projektā "nebūs, ko slēpt", pagaidām LFF nevēlas atklāt, cik no šīs summas iegūs "Arčers". Būvnieku peļņas procents esot "zems, tuvu pašizmaksai", bet šis cipars esot konfidenciāls.

"Decembra beigās bija gatavs tehniskais projekts, kad varam sākt līdz galam izstrādāt projekta laikus. Bet datumus un ciparus nerādām, jo jums [žurnālistiem] ir tendence pieķerties un tad pieprasīt, "kāpēc kaut kas nav laicīgi". Tagad runā, ka bija [budžets] 6,5 miljoni un izaudzis līdz 15 miljoniem, bet tie ir kaut kādi cipari, kas ir arī kaut kur ņemti. Ja pārēķinām, tad kopējā stadiona kvadratūra ir ievērojami pieaugusi, un vidējā summa par kvadrātmetru ir samazinājusies," stāsta Indriksons.

Arī Žuks nevēlas nosaukt kādus tuvākos termiņus un pat nevar nosaukt datumu, kad plānots sākt veco ēku nojaukšanu, vien apgalvojot, "ka termiņā iekļaujamies".

Savukārt Pukinsks sola, ka projekta gaitā tiks publiskota finansiālā informācija par paveikto, bet netiks apspriestas nākamo soļu finanses. Tas tiek darīts vairāku iemeslu dēļ, arī tādēļ, lai nebūtu nevajadzīgi strīdi par dažādiem sīkumiem, kas varētu iekavēt būvniecību. Arī "atvērtās grāmatas" principu Pukinsks skaidro ar projekta virzīšanas nepieciešamību, jo, slēdzot līgumu ar "Arčers", nebija vēl gatavs tehniskais projekts un visas izmaksas. "Tobrīd bija svarīgi, lai būvnieks jau ienāk iekšā projektā, lai varam kvalitatīvi virzīt procesu. Tagad mēs varēsim par katru pozīciju, ko piedāvās "Arčers", teikt "jā" vai "nē". Ja izvērtējot piedāvājumu, mēs konstatēsim, ka varam atlasīt lētāku un izdevīgāku piedāvājumu, to arī darīsim. Jā, "atvērtās grāmatas" principā būvnieks būs ieinteresēts gūt lielāku peļņu, ko nodrošina arī lielāks galējais budžets, bet LFF ir ieinteresēts dabūt vislabāko variantu kvalitātes atbilstībai cenai."

"Varu teikt, ka "Arčers" ir gatavi arī uz minimālu peļņu, bet viņi ir ieinteresēti, lai projekts tiktu realizēts līdz galam. Tieši tāpēc "Arčers" neslēpj, ka projekta laikā ir gatavi "nākt palīgā" finansiāli, ja uz brīdi radīsies kādas finanšu plūsmas problēmas, lai pēc tam LFF varētu refinansēt un norēķināties," plusus noslēgtajā līgumā skaidro Pukinsks.

Pagaidām lielākā neskaidrība ir tieši ap finansēm. Jau iepriekš bija zināms, ka stadiona projektā tiks ieguldīti 8,5 miljoni eiro no UEFA piešķirtajiem dažādu programmu līdzekļiem, bet pārējie pieci miljoni eiro šobrīd "karājas gaisā". Lielāka skaidrība varētu būt februārī, kad LFF valde skatīs darba grupas iesniegto stadiona būvniecības finansējuma modeli. Tikai pēc šī modeļa apstiprināšanas tiks dota galējā zaļā gaisma projekta celtniecības darbu sākšanai, noprotams no Pukinska teiktā. LFF apgalvo, ka visas finanšu plūsmas "būs pilnībā caurspīdīgas".

Pēc Pukinska teiktā, UEFA naudu veido "hattrick" programmas finansējums, kas ir 6,5 miljoni eiro (trīs miljoni eiro par periodu 2012.-2015. gads un 3,5 miljoni eiro par periodu 2016.-2019. gads) un divi miljoni no citām programmām. No šīs naudas 1,5 miljoni jau ir ieskaitīti un ieguldīti projektā, bet pārējo naudu LFF varētu saņemt kaut vai nākamajā dienā, kad būs apstiprināts stadiona būvniecības finansējuma modelis un ar to būs iepazīstināta UEFA.

Vairāki LFF darbu kritizējoši cilvēki jau pauduši viedokli, ka stadiona būvniecība apturēs kopējo futbola attīstību, jo nauda visa tiks novirzīta stadioniem, tomēr Pukinsks šīs bažas noraida, detalizēti izklāstot finansējumu dažādās jomās. Lai gan no UEFA naudas liela daļa novirzīta jaunajam stadionam, līdzšinējie projekti (piemēram, "mini pitch" programma) neapstāsies un tiem finansējums, kā iepriekšējos gados, tiks rasts no LFF budžeta.

Lielāka neskaidrība gan valda saistībā ar iztrūkstošajiem pieciem miljoniem, ko neapstrīd Pukinsks, bilstot, ka lielāka skaidrība sabiedrībai būs pēc LFF valdes sēdes. 1,5 miljonu no šiem "iztrūkstošiem" pieciem miljoniem uz laiku sola līdzfinansēt "Arčers", kuram LFF vēlāk šo naudu atdos no nākamo gadu budžeta. Tomēr vēl stadionam trūkst vismaz 3,5 miljoni, kuri pagaidām publiski nav zināms, kā tiks nosegti.

2012. gadā LFF konkursā par izdevīgāko un ērtāko stadiona risinājumu tika atzīts SIA "REMM" iesūtītais variants. 2015. gadā LFF paziņoja, ka stadiona projekts krasi maina vizuālu izskatu un iepazīstināja ar jauno projekta vizualizāciju. Arī vēlāk veikti dažādi papildinājumi, kā rezultātā stadiona kopējā platība no 4610 m2 palielinājusies līdz 11 190 m2. Ja sākotnēji stadions bija plānots kā UEFA trešās kategorijas arēna, tad tagad tas būs UEFA ceturtajai jeb otrajai augstākajai kategorijai atbilstošs stadions. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ kāpušas kopējās izmaksas, pamato Indriksons.

Jaunākajā tehniskajā projektā papildinātas gala tribīnes, kuras no sākuma bija zemes līmenī, bet tagad būs otrā stāva līmenī. Tāpat lielajā kompleksā paredzētas telpas futbola muzejam, LFF birojam, dažādas komercplatības, kas domātas ēdināšanas kompleksam, fanu atribūtikas veikalam un citām ar futbolu saistītām lietām. Tāpat uzlabotas ģērbtuves, dažādas noliktavu telpas, palielinātas mediju telpas un vēl daudz un dažādas lietas, lai stadions patiešām būtu augstāka līmeņa, nevis minimālām prasībām atbilstošs objekts.

"Mums atlases spēlēm pietiktu arī ar trešā līmeņa stadionu, bet ejam uz ceturto līmeni. Šobrīd plānojam jau 2020. gada UEFA prasības - tātad ar skatu nākotnē," saka Indriksons.

Čaka ielas pusē stadiona teritorijā šobrīd atrodas šautuve, kuru izmanto policija un arī dažādas drošības struktūras. Lai gan sākotnēji jaunajā stadionā šautuve nebija plānota, tagad projektā ir iekļauta arī šautuve. Tāda iespēja radusies tāpēc, ka palikušas brīvas telpas zem tribīnēm, ko daudzviet pasaulē izmanto šautuvēm. Šādu iespēju tagad pieļauj arī LFF, un par šo tēmu ir plānots runāt arī ar sporta federācijām, kurām saviem sportistiem ir nepieciešamas šautuves.

Latvijai samērā unikāls risinājums būs būvakustikai, kas ir valsts prasība un kas ieviesta 2015. gada vasarā. Kā sola Indriksons, būs pamatīga jumta konstrukcija, ar "kārtīgu pīrāgu", nevis vienkārša dzelzs konstrukcija. "Ražotāji ir radījuši unikālu risinājumu, kas testēts laboratorijā, lai varētu noslāpēt to trokšņu daudzumu, kas prognozēts."

Kad bijusi skaidrība par unikālo būvakustikas risinājumu, tad klāt ķērušies inženieri, kuri visu aprēķinājuši, lai to visu konstrukcijas spētu noturēt. Bijis sīks, detalizēts darbs par katru projekta metru un tikai pēc visu šo sīkumu "salikšanas uz papīra" izdevies tikt pie stadiona "galējā cipara".

Pēc visu trīs kungu teiktā, šobrīd nav plānots stadiona sadārdzinājums - kā LFF norādījusi paziņojumā, federācija rēķinās ar 13,5 miljoniem, bet ietverti +/- 10% no šīs summas. "Līdz 22 miljoniem izmaksas nepieaugs, kā te daži paspējuši jau baumot. Varam likt galvu ķīlā, ka darīsim visu, lai maksimāli būtu tie 14,9 miljoni," sola Indriksons.

Pukinsks bilst, ka izdevumu tāme ir sastādīta ļoti detalizēti, - no vienas puses strādājusi LFF ar arhitektiem, bet no otras puses "Arčers". Tāmes skatītas LFF Iepirkuma komisijā, vērtējuši arī būvniecības eksperti. LFF cenšas kliedēt šaubas par projekta godīgumu, jo to uzraugot ne tikai Rīgas dome, kas ir partneris, bet arī UEFA, bez kuras svētības projekts vispār nebūtu izkustējies no vietas.

Jaunā stadiona virzītāji saņēmuši kritiku ne tikai no līdzjutējiem un masu medijiem, bet arī no pašiem futbola cilvēkiem par mākslīgā seguma izvēli jaunajam laukumam. Vairāki futbola treneri nav slēpuši neizpratni, kāpēc valstsvienībai tagad būs jāspēlē uz mākslīgā seguma, bet Latvijas izlases kapteinis Kaspars Gorkšs sociālajos tīklos to nodēvēja par "plastmasas paklāju". Latvijas izlasei arī nav tādu "mākslīgā laukuma tradīciju", jo līdz šim bijušais tikai 2-3 spēles uz mākslīgā seguma.

"Zālājs vienmēr ir bijis labāks futbolam, ko futbolisti izbauda. Sintētika izvēlēta no racionālā viedokļa, lai stadions pēc uzbūvēšanas tiktu maksimāli izmantots. Skaidrs, ka viena noslodze ir zālājam, bet pavisam cita sintētikai. Šobrīd, izejot no saviem līdzekļiem, būvējam un domājām, kā mēs apsaimniekosim. Jāsaprot, ka nacionālā izlase spēlēs 3-5 reizes gadā, bet mēs esam ieinteresēti jaunā stadiona lielākā izmantošanā," uz praktiskām lietām norāda Pukinsks. "Tās būs futbola mājas, vieta, kur 100% ir tikai futbols. Mājvietu varbūt neradīs šis mākslīgais zālājs, bet pats stadions būs maksimāli komfortabls."

Pukinsks skaidro, ka jāņem vērā arī izmaksu atšķirība zālājam un mākslīgajam laukumam. Mākslīgo laukumu Latvijas apstākļos ir lētāk uzturēt, tas izmaksājot aptuveni 30 000 eiro gadā, bet segumu jāmaina būs pēc pieciem gadiem. Tomēr katru gadu segums izies atkārtotu sertifikāciju, tāpēc nekvalitatīvs segums nebūs pieļaujams.

Salīdzinot ar iepriekšējiem paziņojumiem, jaunums ir arī apsildāmais laukums. Tā nav bijusi LFF iegriba, bet gan UEFA ieteikums. Tādējādi UEFA vēlas nodrošināties, ka mūsu platuma grādu laika apstākļi neietekmēs spēles norisi.

"Sākumā nedomājām par to, jo reāls pielietojums būs reti, bet pēc tam veiktie aprēķini liecina, ka lētāk ir tagad uzlikt apsildāmo un nodrošināties pret sliktajiem laika apstākļiem. Jo sliktu laika apstākļu gadījumā ievērojami augtu stadiona izmaksas," apgalvo Pukinsks.

Lai gan šobrīd lielāko risku rada finansējuma neskaidrība, projekta virzītāji ir pārliecināti, ka viss izdosies. "Jā, izmaksas ir augušas, bet mums, apstiprinot finansējuma modeli, ir jābūt pašiem pārliecinātiem, ka varam projektu realizēt no sākuma līdz galam. Ja būs pārliecība, ka 100% varam nofinansēt līdz galam, tad uzsāksim projektu un arī to finalizēsim. Neviens nesāks kaut ko rakt un kaut ko darīt, ja nebūs 100% finansējums. Ja nebūs skaidrības, ka varēsim novest no A līdz Z," noslēgumā min Pukinsks.

Viņam piebalso Indriksons. "Atkāpšanās ceļa jau nav. Viss ir jādara līdz galam. Stāsti par to, ka nekas neizdosies un nekas nesanāks, nenāk par labu. Lēmumu par stadiona būvniecību nepieņēma viens cilvēks, to pieņēma kopīgi vairāki cilvēki un runājot ar UEFA un FIFA. Un lēmumi nav vienpersoniski, jo visu apstiprina arī UEFA."