Delfi foto misc. - 47268
Foto: AFP/Scanpix

Starptautiskā Futbola federāciju asociācija (FIFA) piektdien vēlēs jaunu organizācijas prezidentu, kas stāsies ilggadējā FIFA vadītāja Zepa Blatera vietā.

Uz amatu pretendē pieci kandidāti - Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) ģenerālsekretārs Džanni Infantīno, francūzis Žeroms Šampaņs, kurš ir bijušais FIFA ģenerālsekretārs, Āzijas Futbola konfederācijas (AFC) vadītājs Salmans bin Ebrahims al Halifs un Jordānijas Futbola asociācijas prezidents Ali bin al Huseins, kā arī dienvidafrikānis Tokijo Sehvali.

Eksperti uzskata, ka lielākās izredzes tikt ievēlētam ir Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) ģenerālsekretāram Infantīno un Āzijas Futbola konfederācijas prezidentam al Halifam. Infantīno kandidatūru sola atbalstīt lielākā daļa Eiropas nacionālo futbola asociāciju, arī Latvijas Futbola federācijas pārstāvji. Pats šveicietis cer arī uz Āfrikas Futbola konfederācijas dalībvalstu atbalstu. Savukārt al Halifam ir izteikts atbalsts Āzijas valstu vidū.

Pērn 29.maijā uz piekto termiņu FIFA prezidenta amatā tika ievēlēts Zeps Blaters, taču, pieņemoties spēkā FIFA korupcijas skandālam, kurā tika aizturētas vairākas vadošas FIFA augsta ranga amatpersonas, Blaters pēc četrām dienām paziņoja, ka atkāpsies no amata. FIFA izsludināja jaunu pieteikšanos uz prezidenta amatu, un šobrīd oficiāli reģistrēti pieci kandidāti.

Kas noveda pie ārkārtas vēlēšanām?

Foto: Reuters/Scanpix

FIFA ārkārtas vēlēšanu "pirmssākumi" meklējami vēl 2011. gadā. Piedāvājam notikumu hronoloģisku atskatu.

2011.gada 1.jūnijs. Zeps Blaters ceturto reizi tiek pārvēlēts FIFA prezidenta amatā un sola reformas. FIFA sāk izmeklēšanu par nelegāliem maksājumiem mēnesi pirms viņa ievēlēšanas.

2011.gada 23.jūnijs. FIFA par kukuļdošanu uz mūžu diskvalificē bijušo Āzijas Futbola konfederācijas (AFC) prezidentu Mohamedu bin Hammamu no Kataras, kurš ilgstoši bija Blatera vienīgais konkurents uz prezidenta amatu, bet, briestot skandālam, savu kandidatūru atsauc.

2014.gada 17.decembris. Bijušais ASV federālais prokurors Maikls Garsija, kurš radīja pretrunīgo un jūtīgo ziņojumu saistībā ar korupcijas aizdomām cīņā par 2018. un 2022.gada Pasaules kausa norises tiesību iegūšanu, atkāpjas no FIFA Ētikas komitejas amata.

2015.gada 27.maijs. FIFA prezidenta vēlēšanu priekšvakarā policija veic reidu Cīrihes viesnīcā, aizturot septiņas organizācijas amatpersonas, tajā skaitā divus bijušos viceprezidentus. Šīs personas ir to 14 cilvēku vidū, kuras tiek apsūdzētas par vairāk nekā 150 miljonu ASV dolāru (133 miljonu eiro) kukuļošanu, tajā skaitā par 2010.gada Pasaules kausa futbolā balsu pirkšanu un pārdošanu. Sākas lielākais skandāls FIFA vēsturē, kura izmeklēšana turpinās joprojām.

2015.gada 29.maijs. Blaters uz piekto termiņu tiek pārvēlēts FIFA prezidenta amatā, otrajā balsošanas kārtā saņemot 133 balsis, kamēr par viņa konkurentu Jordānijas princi Ali bin al Huseinu tiek atdotas 77 balsis.

2015.gada 2.jūnijs. Skandālam pieņemoties spēkā, Blaters paziņo, ka rīkos atkārtotas FIFA prezidenta vēlēšanas. "Nejūtos tā, ka man būtu pārējās futbola pasaules mandāts," savu lēmumu skaidroja Blaters.

2015.gada 25.septembris. Šveices ģenerālprokuratūra sāk kriminālprocesu pret FIFA prezidentu Blateru. Šajā lietā iesaistīts arī Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) vadītājs Mišels Platinī, kurš saņēmis aptuveni 1,8 miljonus eiro no Blatera mēnesi pirms tam, kad šveicietis tika ievēlēts uz ceturto termiņu. Blaters un Platīnī, kurš tobrīd plāno kandidēt uz FIFAprezidenta amatu ārkārtas vēlēšanās, savu vainu noliedz, apgalvojot, ka samaksa bijusi par Platinī pildītajiem Blatera padomdevēja pienākumiem laika posmā no 1998. līdz 2001.gadam. Tomēr ne viens, ne otrs nespēj uzrādīt dokumentālus pierādījumus vai līgumus. Amatpersonas apgalvo, ka viņu starpā bijusi džentlmeņu vienošanās.

2015.gada 2.oktobris. FIFA vadošie sponsori "Coca-Cola", "McDonald's", "Visa" un "Budweiser" pieprasa Blateram nevilcinoties atkāpties no prezidenta amata. Šveicietis paziņo, ka paliks amatā līdz 26.februārī gaidāmajām ārkārtas vēlēšanām.

2015.gada 8.oktobris. FIFA Ētikas komisija uz 90 dienām atstādina Blateru, Platinī un FIFA ģenerālsekretāru Žeromu Valki. Tikmēr bijušajam FIFA viceprezidentam Čunam Mondžonam, kurš arī plānoja kandidēt FIFA ārkārtas vēlēšanās, tiek piespriesta sešu gadu diskvalifikācija no futbola. Blaters un Platinī diskvalifikācijas laikā nevar piedalīties jebkādās futbola aktivitātēs nacionālā un starptautiskā mērogā.

2015.gada 12.novembris. FIFA vēlēšanu komisija apstiprina piecas kandidatūras uz organizācijas prezidenta amatu, sarakstā neiekļaujot Libērijas Futbola federācijas prezidentu Musu Bilitī un arī Platinī, kurš pagaidu diskvalifikācijas laikā nevar pieteikt savu kandidatūru. Tāpat iepriekš starp kandidātiem netiek iekļauts bijušais Trinidādas un Tobāgo futbola izlases kapteinis Deivids Nahids, kurš sola vērsties Starptautiskajā Sporta arbitrāžas tiesā (CAS).

2015.gada 15.novembris. Mediji ziņo, ka FIFA Ētikas komiteja, izskatot Blatera un Platinī lietu, abiem plāno piešķirt vairāku gadu diskvalifikācijas, kas pilnīgi noteikti liegtu UEFA prezidentam pretendēt uz kāroto FIFA vadītāja amatu.

2015.gada 20.novembris. Platinī vēršas CAS tiesā, lai viņam tiktu atcelta 90 dienu pagaidu diskvalifikācija.

2015.gada 27.novembris. Dienvidamerikas Futbola konfederācija (CONMEBOL) paziņo, ka FIFA vēlēšanās atbalstīs Infantīno, savukārt Āzijas Futbola konfederācija (AFC) par savu favorītu nosauc šeihu al Halifu.

2015.gada 3.decembris. Seko otrais FIFA amatpersonu aresta vilnis saistībā ar korupcijas skandālu. Tiek apcietinātas augstas CONMEBOL un Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību zonas (CONCACAF) amatpersonas, tostarp abu organizāciju viceprezidenti.

2015.gada 11.decembris. CAS paziņo, ka Platinī piešķirtā 90 dienu diskvalifikācija paliek spēkā, kas līdz minimumam samazina viņa izredzes piedalīties vēlēšanās.

2015.gada 21.decembris. FIFA Ētikas komiteja paziņo, ka Blaters un Platinī tiek diskvalificēti no visām ar futbolu saistītām aktivitātēm uz astoņiem gadiem. Top skaidrs, ka bijusī Francijas futbola izlases zvaigzne Platinī uz FIFA prezidenta amatu nepretendēs. Savukārt cits kandidāts Tokijo Sehvali ASV piedalās tiesas sēdē saistībā ar kukuļošanas skandālu Pasaules kausa finālturnīru saistībā.

2016.gada 6.janvāris. Prezidenta amata kandidāts Ali bin al Huseins paziņo, ka FIFA cietīs katastrofu, ja viņš netiks ievēlēts amatā.

2016.gada 19.janvāris. Infantīno paziņo, ka viņam ir liels UEFA dalībvalstu atbalsts, taču nepieciešams doties priekšvēlēšanu kampaņā arī uz citu kontinentu valstīm. UEFA ģenerālsekretārs īpaši cer uz Āfrikas Futbola konfederācijas (ĀFC) dalībvalstu atbalstu, lai gan šī konfederācija iepriekš paudusi simpātijas al Halifam.

2016.gada 11.februāris. Četri no pieciem kandidātiem dodas vizītē uz Āfriku, lai aģitētu par sevi. Eksperti norāda, ka tieši Āfrikas valstu balsojums var būt izšķirošais šajās vēlēšanās.

2016.gada 23.februāris. Amata kandidāts al Huseins vēršas CAS ar vēlmi pārcelt piektdien gaidāmās vēlēšanas. Jordānijas princis pirms tam bija izteicis vēlmi FIFA ārkārtas kongresā izmantot caurredzamas vēlēšanu kabīnes, taču organizācijas vēlēšanu komisija šādu ideju noraidījusi. CAS paziņo, ka savu lēmumu, vai atcelt FIFA prezidenta vēlēšanas, paziņos līdz ceturtdienas rītam - 25.februārim. FIFA norāda, ka balsojumā tiks liegts izmantot mobilos telefonus un fotokameras, lai vēlētāji nevarētu fotografēt, par ko atdod savu balsi.

FIFA prezidenta amata kandidātu vizītkartes

Foto: AP/Scanpix
Džanni Infantīno - Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) ģenerālsekretārs

Dzimis 1970.gada 23.martā Brigā (Šveice), studējis likumdošanu Fribūras Universitātē. Runā itāļu, angļu, franču, vācu un spāņu valodās.

Pirms pievienošanās UEFA strādāja par padomdevēju dažādās futbola organizācijās Spānijā, Itālijā un Šveicē, bet pēc tam darbojās kā Neišateles Universitātes sporta studiju starptautiskā centra ģenerālsekretārs.

UEFA Infantīno pievienojās 2000.gadā, pēc četriem gadiem kļūstot par UEFA juridiskā un klubu licencēšanas departamenta direktoru. Viens no viņa darba pienākumiem tobrīd bija kontaktu uzturēšana un informācijas apmaiņa ar Eiropas Savienības un Eiropas Padomes amatpersonām.

Par UEFA ģenerālsekretāru tika apstiprināts 2009.gada oktobrī, kļūstot par organizācijas prezidenta Mišela Platinī labo roku. Kā zināms, decembrī FIFA Ētikas komiteja Platinī diskvalificēja uz astoņiem gadiem par atlīdzības saņemšanu no līdzšinējā FIFA prezidenta Zepa Blatera.

Infantīno pamatuzdevums bija tā dēvētās UEFA "Fair play" finansiālās sistēmas ieviešana, kas reglamentē klubu ienākumu un tēriņu proporciju, cenšoties panākt, lai klubi netērē vairāk nekā spēj nopelnīt, kā arī atturot bagāto klubu īpašniekus no nesamērīgi lielu līdzekļu iepludināšanas klubu kasēs. UEFA uzskata, ka "Fair play" finansiālās sistēmas ieviešana profesionālajiem klubiem ļāvusi samazināt zaudējumus, taču skeptiķi norāda, ka šī sistēma neļauj mazākajiem klubiem attīstīties.

Infantīno ģenerālsekretāra darbības laikā Eiropas bagātāko futbola klubu ieņēmumi ir palielinājušies, taču to nevar apgalvot par mazākiem klubiem.

Tāpat Infantīno pārraudzībā bija Eiropas čempionāta finālturnīra dalībnieku skaita palielināšana no 16 uz 24 komandām. Jaunais formāts pirmo reizi tiks izspēlēts šī gada Eiropas čempionāta finālturnīrā Francijā. Pretendents arī piedāvājis palielināt Pasaules kausa finālturnīra dalībnieku skaitu no 32 līdz 40 izlasēm. Tāpat šveicietis piedāvājis iespēju PK finālturnīrus aizvadīt divām vai vairāk valstīm no viena reģiona, kā arī katru gadu izmaksāt piecus miljonus dolāru (4,54 miljonus eiro) futbola attīstībai katrai FIFA nacionālajai asociācijai, bet 40 miljonus dolāru (36,3 miljonus eiro) katrai kontinentālajai konfederācijai.

Infantīno kandidatūru pirms vēlēšanām solīja atbalstīt lielākā daļa UEFA dalībvalstu, bet pats kandidāts cer saņemt arī lielu atbalstu no Āfrikas Futbola konfederācijas dalībvalstīm.

Ievēlēšanas gadījumā Infantīno kļūs par pirmo UEFA augstākā ranga amatpersonu, kas kļuvusi par FIFA prezidentu.

Šeihs Salmans bin Ebrahims al Halifs - Āzijas Futbola konfederācijas prezidents

Dzimis 1965.gada 2.novembrī Bahreinā karaliskajā ģimenē. Studēji Bahreinas Universitātē angļu literatūru un vēsturi.

Jau no jaunības dienām bijis saistīts ar futbolu, taču profesionālā līmenī nekad nav spēlējis, 1998.gadā kļūstot par Bahreinas futbola asociācijas viceprezidentu, bet četrus gadus vēlāk arī par šīs organizācijas vadītāju. 2013.gadā kļuvis par Āzijas konfederācijas prezidentu un vēlāk arī par FIFA padomes locekli.

Stājoties kontinenta konfederācijas vadītāja amatā, viņš nekavējoties ieviesa izmaiņas organizācijas statūtos, kā rezultātā cits FIFA prezidenta kandidāts Ali bin al Huseins zaudēja vietu FIFA padomē un abu pretendentu starpā joprojām valda saspīlētas attiecības.

Salmanu bin Ebrahimu al Halifu vairākas organizācijas, tostarp cilvēktiesību aizstāvju organizācija "Human Rights Watch" (HRW), apsūdz demokrātijas principu pārkāpumos, sodot cilvēkus, tostarp vairākus Bahreinas futbola izlases dalībniekus par piedalīšanos 2011.gada demonstrācijās pret pastāvošo iekārtu. Daļa no protestētājiem vēlāk saņēma reālus cietumsodus, kļūstot par politieslodzītajiem. Pats al Halifs allaž noraidījis apsūdzības, dēvējot tās par nepatiesiem un šķebinošiem meliem.

Janvārī al Halifs noslēdza memorandu ar Āzijas Futbola konfederāciju par atbalsta saņemšanu savai kandidatūrai, lai gan uz FIFA prezidenta amatu kandidē arī Tokijo Sehvali no Dienvidāfrikas Republikas.

Priekšvēlēšanu kampaņā šeihs al Halifs piedāvā sadalīt FIFA divās daļās, izveidojot finanšu/komerciālo departamentu, kura pārziņā būtu organizācijas biznesa sadaļa, un futbola departamentā, kas rūpētos par sporta veida attīstību un sacensību rīkošanu. Ievēlēšanas gadījumā al Halifs sola FIFA prezidenta amatā darboties vairāk kā "futbola vēstnieks", neiejaucoties organizācijas iekšējā darbā.

Ali bin al Huseins - Jordānijas princis un Jordānijas Futbola asociācijas prezidents

Dzimis 1975.gada 23.decembrī Ammānā (Jordānija) kā trešais dēls tā brīža Jordānijas karaļa Huseina ģimenē. Viņa māte karaliene Alija 1977.gadā gāja bojā helikoptera avārijā, kad Ali bin al Huseins bija tikai 14 mēnešus vecs.

Mācījies Lielbritānijā un ASV, kur absolvēja Salsberijas skolu Konektikutā, kur nodarbojās ar cīņas sportu. Vēlāk Lielbritānijā studēja Sendhērstas Militārajā akadēmijā, bet 1999.gadā absolvēja prestižo Prinstonas Universitāti. Runā arābu un angļu valodās. Ali bin al Huseins ir Jordānijas armijas ģenerālmajors.

Viņš 1999.gadā kļuva par Jordānijas Futbola asociācijas prezidentu, bet vēlāk dibināja arī Rietumāzijas Futbola federāciju. 2011.gadā al Huseinu kā Āzijas pārstāvi ievēlēja par FIFA viceprezidentu, līdz ar to viņš 35 gadu vecumā kļuva par jaunāko FIFA padomes locekli. Tāpat viņš pildīja Āzijas Futbola konfederācijas viceprezidenta pienākumus.

Ali bin al Huseins pagājušā gada maijā iepriekšējās FIFA prezidenta vēlēšanās bija viens no galvenajiem Blatera konkurentiem, saņemot atbalstu arī no vairākām Eiropas valstīm. Neskatoties uz to, Jordānijas princis vēlēšanās pirmajā kārtā zaudēja ar 73 pret 133 balsīm un otrajā kārtā savu kandidatūru atsauca. Vēlēšanās pērn viņš arī zaudēja vietu FIFA padomē, ko ieņēma Āzijas Futbola konfederācijas prezidents šeihs Salmans bin Ebrahims al Halifs, kurš arī pretendē uz FIFA prezidenta krēslu.

Atkārtoti piedalīties FIFA prezidenta vēlēšanās al Huseins nolēma pēc tam, kad plašumā izvērtās FIFA korupcijas skandāls. Savā priekšvēlēšanu kampaņā al Huseins vairākkārt uzsvēris, ka šī ir FIFA pēdējā iespēja veikt pārmaiņas un atgūt labo slavu.

Ali bin al Huseins veiksmīgi aģitēja, lai futbolistes no islāma valstīm spēlēs var piedalīties ar galvassegu.

Kandidāta māsa princese Haja divus termiņus bija Starptautiskās Jāšanas federācijas prezidente, bet pusbrālis princis Faizals ir Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) loceklis. Al Huseins ir precējies ar Alžīrijā dzimušo bijušo televīzijas žurnālisti Rimu Brahimi. Ģimenē aug divi bērni.

Arī al Huseins atbalsta ideju par Pasaules kausa finālturnīra dalībvalstu skaita palielināšanu. Tāpat sola palielināt ikgadējo FIFA finansējumu nacionālajām asociācijām līdz vienam miljonam ASV dolāru (908 900 eiro) gadā. Vēlas, lai lielāka ietekme nonāktu nacionālo asociāciju, spēlētāju, treneru, tiesnešu, fanu un sponsoru rokās.

Žeroms Šampaņs - bijušais FIFA ģenerālsekretārs

Dzimis 1958.gada 15.jūnijā Parīzē (Francija), studējis Parīzes Politisko zinātņu institūtā, kā arī Austrumu valodu institūtā. 1983.gadā sāka strādāt Francijas Ārlietu ministrijā, pildot diplomāta pienākumus Omānā, Kubā, ASV un Brazīlijā.

Būdams Francijas ģenerālkonsuls Losandželosā, iepazinās ar Francijas 1998.gada Pasaules kausa finālturnīra orgkomitejas pārstāvjiem no savas dzimtenes, tostarp ar Platinī un vēlāk arī ar Blateru. 1997.gadā pameta diplomātisko dienestu un sāka strādāt 1998.gada Pasaules kausa orgkomitejā kā diplomātiskais padomnieks Platinī vadībā.

Gadu vēlāk Blaters, kurš tobrīd vēl bija FIFA ģenerālsekretārs, uzaicināja Šampaņu par starptautisko padomdevēju. Dažādos amatos FIFA Šampaņs nostrādāja līdz 2010.gadam, no 2002. līdz 2005.gadam bija FIFA ģenerālsekretārs, bet vēlāk FIFA Starptautisko attiecību departamenta direktors. Šampaņs ātri ieguva ietekmi FIFA, veidojot kontaktus ar Eiropas Savienības, SOK un Starptautiskās Futbolistu asociācijas amatpersonām.

Kopš 2010.gada Šampaņs darbojās kā neatkarīgs futbola konsultants, bieži arī dažādos projektos sadarbībā ar FIFA, tostarp sadarbībā ar Grieķijas un Turcijas futbola asociācijām palīdzot apvienot vietējo čempionātu, kā arī palīdzot Kosovai iegūt tiesības aizvadīt starptautiskas spēles ar FIFA dalībvalstīm.

Šampaņs 2012.gadā publicēja 26 lappušu biezu apcerējumu ar nosaukumu "Kādai jābūt FIFA 21.gadsimtā?".

Pirmo reizi par vēlmi kandidēt uz FIFA prezidenta amatu Šampaņs paziņoja 2014.gada janvārī, taču pēc tam, kad nesaņēma vismaz piecu nacionālo asociāciju atbalstu, lai piedalītos cīņā par amatu, savus plānus mainīja.

Viņš nekad publiski nav kritizējis Blateru, taču uzsvēris, ka FIFA vadībā ir nepieciešamas būtiskas pārmaiņas.

Šampaņs ir pret dalībvalstu skaita palielināšanu Pasaules kausa finālturnīrā, tāpat sola palielināt FIFA finansējumu nabadzīgākajām valstīm.

Tokijo Sehvali - FIFA pretrasisma un pretdiskriminācijas organizāciju biedrs

Dzimis 1953.gada 5.martā Soveto (Dienvidāfrikas Republika). Jaunības gados kā studentu organizācijas biedrs pievienojās Āfrikas Nacionālajam kongresam, piedaloties cīņā pret aparteīda režīmu. Izgājis militāro mācību Krievijā, bet, atgriežoties dzimtenē, tika arestēts un apsūdzēts par līdzdalību terorismā. Sehvali tika notiesāts uz 18 gadiem cietumā, daļu no soda izciešot Robenailendā, kur cietumā tika turēts arī nākamais Dienvidāfrikas Republikas (DĀR) prezidents Nelsons Mandela.

Pēc cietumā 13 pavadītiem gadiem Sehvali atgriezās brīvībā un tika ievēlēts Āfrikas Nacionālā kongresa padomē, kļūstot par organizācijas reģionālo vadītāju. 1994.gadā pēc DĀR pirmajām demokrātiskajām vēlēšanām kļuva par Hautenas provinces vadītāju, taču pēc četriem gadiem amatu atstāja, pievēršoties biznesam

Dažu gadu laikā Sehvali ogļrūpniecībā spēja nopelnīt vairāku miljonu kapitālu, savukārt 2009.gadā kļuva par Urbānās ministrijas vadītāju, taču amatā ilgi nenoturējās. Darbojās kā DĀR orgkomitejas padomes loceklis 2010.gada Pasaules kausa finālturnīra rīkošanā, pēc tam saņemot Blatera uzaicinājumu darboties vairāku FIFAkomiteju darbā, tostarp nodarbojoties ar rasisma un diskriminācijas jautājumiem futbolā.

Sehvales kandidatūru neatbalsta Āzijas Futbola konfederācijas biedri.

Priekšvēlēšanu kampaņā Sehvali sola lielāku pārstāvniecību Āfrikas valstīm Pasaules kausa finālturnīros, kā arī lielākus ieņēmumus nacionālajām federācijām no sponsoru līgumiem. Viņš arī ievēlēšanas gadījumā sola nacionālo asociāciju vadītājiem tiešu kontaktu ar FIFA vadību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!